Tieši mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā – 24.martā – Krievijas Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāts izveidoja "pārvaldi eparhiju lietās, kuras atrodas tuvējā pierobežā". Latvijas drošības iestādes tajā ir saskatījušas risku, ka Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība, kura atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, esot iecerējusi likvidēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvību un neatkarību. Tas var iespaidot Latvijas nacionālo drošību – tā norādīts likumprojekta anotācijā, kura mērķis ir stiprināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.
"Ar šiem likuma grozījumiem, kuri tagad ir iesniegti Saeimā, Latvijas valsts atzīs, ka Latvijas pareizticīgā baznīca ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga jeb autokefāla un tā nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Likumam stājoties spēkā, tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha ietekme vai vara pār mūsu pareizticīgo baznīcu," skaidroja Levits.
Līdz šim Latvijas Pareizticīgajai baznīcai bija jāsaskaņo izmaiņas baznīcas vadībā ar Maskavas patriarhātu, bet pēc šī likuma stāšanās spēkā tas vairs nebūs jādara. Bet par izmaiņām būs jāinformē Valsts prezidenta kanceleja.
Latvijas Pareizticīgajā baznīcā norādīja, ka situāciju komentēs tikai pēc likuma pieņemšanas. Ciktāl baznīca tika iesaistīta likumprojekta izstrādē, nav skaidrs. Prezidents Levits teica, ka baznīca esot informēta.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") uz jautājumu, vai tika prasīts baznīcas viedoklis, atbildēja šādi: "Šis ir Latvijas valsts patstāvīgs un neatkarīgs lēmums. Un likumus Latvijas valsts pieņem patstāvīgi. Izejot no saviem drošības apsvērumiem un balstoties tajos."
Tieslietu ministrijā ir pārliecināti, ka likumprojekts nepārkāpj valsts un baznīcas nošķiršanas principu.
Tam piekrīt arī zvērināts advokāts Lauris Liepa: "Valsts prezidenta piedāvājums attiecas nevis uz šo kanonisko tiesību jomu, uz baznīcas iekšējiem rituāliem vai katra cilvēka ticības brīvību, bet Valsts prezidenta priekšlikums attiecas uz strukturālajiem jautājumiem. Uz to, kā reliģiskā organizācija tiek reģistrēta noteiktā valstī Latvijā."
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs norādīja, ka Latvijas valsts var pasludināt baznīcu par neatkarīgu. Taču arī šajā gadījumā saskaņā ar pareizticīgo teoloģiju ir jāpanāk, ka kādas citas valsts pareizticīgā baznīca atzīst Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību. Piemēram, kā Konstantinopoles patriarhāts atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas.
"Kā Latvijas valsts mēs nevaram tādus lēmumus pieņemt par to baznīcu. Mēs varam ieteikt viņiem kaut ko, mēs varam viņus rosināt kaut ko darīt, mēs varam runāt ar viņiem, bet
Latvijas valsts nevar mainīt baznīcas kanoniskās tiesības," norādīja Andrejevs.
Ka Latvijas Televīzijai norādīja Saeimas "Jaunās Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, likumprojektu varētu pieņemt jau šonedēļ.
