Kļaviņš pats iepriekš atzina, ka pirms degvielas kompensāciju lietas saņēmis brīdinājumu par nepatikšanām. KNAB priekšnieks un biroja pārraugi neuzskata, ka notikušais varētu būt traucējis izmeklēšanai, tāpēc sevišķu satraukumu par šādām noplūdēm nepauda, vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Ģenerālprokuratūrā LTV informēja, ka ziņas par iespējamu informācijas izpaušanu no KNAB izmeklēšanas nodaļas lietvedībā esoša kriminālprocesa Ģenerālprokuratūrā saņēma no paša biroja.
Plašāku informāciju par šo ziņu saturu prokuratūra nesniedza, jo tā ir klasificēta.
Pēc pārbaudes 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt KNAB LTV informēja, ka ziņas par iespējamu informācijas nonākšanu pie personām, kas nav saistītas ar izmeklēšanu, nekavējoties nosūtīja izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai.
KNAB apliecināja, ka “konkrētajā gadījumā iespējamā ziņu nonākšana trešo personu rīcībā nekādā veidā neietekmēja pirmstiesas izmeklēšanu, pierādījumu iegūšanu un nostiprināšanu”. Birojs pilnībā noraida spekulācijas šīs krimināllietas kontekstā.
Otrdien, 21.augustā, bijusī KNAB izmeklētāja priekšnieka vietniece, Rīgas domniece Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) paziņojusi, ka informācijas nopludināšanā vainojams biroja tagadējais vadītājs Jēkabs Straume, kurš jau maija vidū par gaidāmo Kļaviņa kratīšanu esot brīdinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski. Viņš savukārt kādā sanāksmē šo informāciju esot atstāstījis citiem ZZS biedriem.
Pēc Strīķes teiktā, sanāksmē klāt esot bijis arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš gan Latvijas Televīzijai to noliedza.
“Es tikai varu apliecināt, ka Juta Strīķe nav ZZS frakcijas locekle un, cerams, ka arī nekad nebūs, tā ka viņa nevar zināt, kas notiek ZZS frakcijā. [..] Tādu sēdi es neatceros,” LTV sacīja Brigmanis.
Arī Māris Kučinskis Strīķes teikto noliedz.
Apgalvojumus, ka viņš nopludinājis izmeklēšanas noslēpumu, premjers saista ar vēlēšanām.
“Nu tagad katrs cenšas kaut ko darīt lietas labā, ja grib, lai tiktu ievēlēts. Savas iespējas garām palaistas, mēģinās tagad citādāk,” sacīja Kučinskis.
Strīķe gan uzsvēra, ka informācija esot pilnīgi droša, tomēr tās avotus neatklāj.
“Citējot klasiķi, varu atbildēt – saņēmu anonīmu īsziņu, bet kādu, neparādīšu. Ja prokuratūra man prasītu, vai man ir pierādījumi, es teiktu, attaisiet atvilktni, viņi visi tur atrodas,” izteicās Strīķe.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vēl pagājušajā nedēļā raidījumam “De facto” noliedza, ka būtu informēts par šo lietu.
Tagad Ēriks Kalnmeiers atrodas atvaļinājumā, bet virsprokurors Modris Adlers, kurš gan intervijai klātienē nepiekrita, LTV rakstiski atzina, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi ziņas par iespējamu informācijas izpaušanu, saņēmusi šīs ziņas tieši no KNAB un pēc to pārbaudes jūlija sākumā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Straume, kurš vēl pirms nedēļas noliedza, ka būtu aizdomas par informācijas noplūdi no biroja, otrdien intervijai par pašam veltītajiem pārmetumiem nepiekrita, bet birojs rakstiski atzina, ka saistībā ar aizdomām par informācijas noplūdi ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā, vienlaikus uzsverot, ka pirmstiesas izmeklēšana Kļaviņa lietā nav ietekmēta.
KONTEKSTS:
Kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Askoldu Kļaviņa dzīvesvietā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot. Brīdinājumu viņš esot saņēmis anonīmas īsziņas veidā.
Tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume LTV “De facto” pauda, ka viņam nav aizdomu par informācijas noplūdi no biroja Kļaviņa lietā.
Arī KNAB pārraugs Kučinskis raidījumam sacīja, ka nezina, kurš varētu būt pabrīdinājis viņa pārstāvētās apvienības deputātu Kļaviņu.
