Savus iebildumus pret veselības ministrijas iecerētajām izmaiņām rezidentūras vietu sadales kārtībā un finansēšanā valdībai pauda Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Studentu asociācija, kā arī vairāki topošie ārsti. Galvenais strīdu avots ir tas, ka turpmāk rezidentūras vietu piešķiršanā iecerēts priekšroku dot tiem jaunajiem ārstiem, kas strādās reģionos.
Tādā veidā Veselības ministrija cer piesaistīt ārstus darbam ārpus Rīgas, stāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Tā ir priekšrocība uz finansēšanu, tiesībām saņemt valsts apmaksātu vietu rezidentūrā. Jau pagājušajā gadā šāda kārtība bija, un tā bija pamatota ar manu kā veselības ministra rīkojumu. Un šobrīd mēs to paceļam normatīvā akta līmenī. Ar šīs metodes palīdzību jau tika uzņemti 54 jaunie ārsti reģioniem. Un, ņemot vērā to katastrofālo situāciju, kas veidojas, un ka mēs neattiecinām šo kārību uz jau tiem studentiem, kas mācās rezidentūrā, mums bija ārkārtīgi svarīga šīs dienas sēde,” skaidroja Belēvičs.
Jau iepriekš ministrs daudzkārt uzsvēris, ka iecerētās izmaiņas ir veids, kā aizpildīt tukšās ārstu vietas reģionos. Turklāt pašlaik lakos daļa ģimenes ārstu ir cienījamos gados, bet jaunās maiņas nav, valdības komitejas sēdē norādīja Lauku ģimenes ārstu asociācija.
Ārstu biedrība iebilst
Šobrīd pēc studiju beigšanas ārstiem obligāti Latvijā ir jāstrādā trīs gadus, taču galvenais kritērijs ir, lai Latvijai tiktu maksāts ienākumu nodoklis. Tagad izmaiņas stingri noteiks, ka jaunajam ārstam trīs gadus jāstrādā savā specialitātē valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādē, vai arī jāsāk sava ģimenes ārsta prakse.
Latvijas Ārstu biedrība iebilst pret ieceri, ka pēc valsts apmaksātas rezidentūras studentiem vismaz trīs gadus būtu jāstrādā valsts vai pašvaldības finansētās veselības aprūpes iestādēs Latvijā.
“Mūsuprāt, tas pilnībā sadragās jebkādu brīvu darba tirgu Latvijas veselības aprūpes sistēmā, radīs piespiedu atkarību jaunajiem ārstam no līguma, kuru viņš ir noslēdzis, iespējams, pirms trim gadiem, bet nākotnē kaut kas var mainīties – labāks darba piedāvājums, taču viņš ir spiest upurēties.
Mūsuprāt, tas jāpadara kā brīvprātības princips, tas nedrīkst būt Ministru kabineta noteikumos,
bet kā papildus bonuss augstskolu uzņemšanas noteikumos,” sacīja biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis.
Studenti: sistēma nav pārdomāta
Uz Ministru kabineta komitejas sēdi bija ieradušies arī vairāki medicīnas studenti un rezidenti, kuri uzsvēra – šāda ārstu virzīšana uz reģioniem nav pārdomāta, jo prioritāte rezidentūras vietu piešķiršanā nebūs kritērijs, vai tas ir labs speciālist, bet gan vienošanās ar reģiona ārstniecības iestādi. Līdz ar to izcilas sekmes vairs neesot galvenais.
Tomēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība ) pauda atbalstu noteikumiem, un tos varētu apstiprināt otrdien, 22.martā.
Dzīvoklis un lielāka alga nekā Rīgā būtu galvenie dzinuļi tam, lai jaunie mediķi dotos strādāt uz laukiem, valdībā atzina rezidenti. Viņi pretojas Veselības ministrijas plānam pēc studijām par valsts naudu saņemt norīkojumu trīs gadu ilgam darbam tur, kur ārstu trūkst visvairāk.
“Šobrīd ir tā sajūta, ka tiek pieņemts kaut kāds viedoklis uzreiz, kaut kādas darbības darīšanas dēļ,” uzskata Jurģis Vītols, kurš šobrīd ir savā otrajā rezidentūras gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā.
Viņš strādā arī par dežūrārstu Rīgas Dzemdību namā. Jaunais speciālists uzskata, ka rezidentūras vietas priekšrocības došana reģionos strādājošajiem ārstiem var atstāt aiz borta labus speciālistus, tikai tāpēc, ka tie vēlēsies strādāt Rīgā.
“Šajā gadījumā mēs diezgan pārliecinoši redzam, ka tiek spiests uz kvantitāti nevis kvalitāti. Mēs cenšamies aizpildīt tukšās vietas. Zinošāki, iespējams, ambiciozāki rezidenti, viņi noteikti nevēlēsies slēgt līgumus ar reģioniem. Viņi noteikti vēlēsies savu nākotni uzreiz pēc rezidentūras beigām saistīt ar universitātes slimnīcām. Cits jautājums, kādā situācijā ir universitātes slimnīcas. Attiecīgi šie labākie ārsti dodas uz ārzemēm,” sprieda Vītols.
Vēlāk pēc valdības komitejas sēdes Latvijas Studentu apvienība nosūtītajā paziņojumā medijiem pauda neapmierinātību ar to, ka studentu viedoklis saistībā ar jauno kārtību netika ņemts vērā, tādējādi izrādot necieņu.
Izmaiņām gan ir arī savi atbalstītāji. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzsver, ka reģionos liels skaits ārstu jau ir cienījamā vecumā, un trūkst cilvēku, kas varētu nākt viņu vietā. Rezidentu vietu sadales noteikumus valdība varētu apstiprināt jau otrdien.
Bet jaunie ārsti labprātāk izvēlas darbu pilsētās, bet reģionos trūkst mediķu. Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts turpmāk apmaksās jauno ārstu mācības rezidentūrā.
Sākotnēji ministrija rosina – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu.
Lauku ģimenes ārstu asociācijā norādīja, ka atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos. Savukārt Latvijas Ārstu biedrībā solīja vērsties pie premjera, aicinot apturēt šādu ieceri. Paši studenti mudināja šo problēmu risināt ar vairāk prakses vietām reģionālajās slimnīcās un pētniecības grantiem rezidentiem.
