Studenti, saprotot problēmu ar cilvēkresursu trūkumu reģionos, ir nākuši klajā ar vairākām idejām, lai piesaistītu topošos ārstus reģioniem.
Studenti norāda uz informācijas vakuumu ar pašvaldībām, jo nenotiek tieša komunikācija ar studējošajiem. Tāpēc būtu jāveido interaktīva platforma, kurā slimnīcu pārstāvji varētu apkopot un publicēt specializācijas, kurās nepieciešami ārsti tuvākajiem gadiem, norādot arī darba slodzes, sociālā atbalsta mehānismus un slimnīcu materiāltehnisko nodrošinājumu. Studenti vēlas sadarboties ar Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Slimnīcu biedrību.
Kā viena no iespējām piesaistīt jaunos mediķus būtu prakses reģionos. Pašlaik tikai 30% studentu var doties praksēs uz reģionālajām slimnīcām. Savukārt vairāk prakses iespēju ļautu slimnīcām parādīt topošajiem ārstiem savu infrastruktūru un citas piedāvātās iespējas.
Lai jaunajiem ārstiem būtu vienlīdzīgas iespējas attīstīties pētniecības jomā, studenti rosināja veidot pētniecības grantus rezidentiem un jaunajiem ārstiem reģionos.
Savukārt studenti iebilst pret to, ka reģionālajam līgumam ir absolūta priekšrocība rezidentūras uzņemšanas konkursā, jo šādi tiekot diskreditēti akadēmiskie sasniegumi, pētniecība. Reģionālie līgumi gan varētu būt kā viens no kritērijiem uzņemšanas procesā.
Vēstīts, ka jaunie ārsti labprātāk izvēlas darbu pilsētās un ka reģionos izveidojies mediķu trūkums. Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts turpmāk apmaksās jauno ārstu mācības rezidentūrā.
Ministrija rosina – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu.
Līdz ar to daudziem jaunajiem ārstiem nākamajos gados var nākties strādāt laukos. Medicīnas studenti jau paziņojuši – ja viņiem piespiedu kārtā liks pamest Rīgu, tad viņi varētu arī pamest Latviju un doties darba meklējumos uz ārzemēm.
Latvijas Ārstu biedrībā solīja vērsties pie premjera, aicinot apturēt šādu ieceri. Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijā norādīja, ka atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos.
Veselības ministrs Belēvičs iecerētos grozījumus apturēt negrasās, taču vēlāk piekrita,ka laikposmu, kas jaunajiem ārstiem pēc rezidentūras beigšanas būs jāatstrādā konkrētā vietā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē, samazinātu no pieciem uz trim gadiem.
