Juridiskais birojs norādījis, ka iecerētajos grozījumos, kas jau izskatīti pirmajā lasījumā, tiek paredzēta kriminālatbildība par jebkādu darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību vai kas vērsta uz valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, kā arī par publiskiem aicinājumiem uz šādu darbību.
Taču no Satversmes izriet, ka atsevišķas darbības pret minētajiem valstiskuma pamatelementiem ir iespējams veikt likumīgi.
Tādēļ Juridiskais birojs pauž, ka būtu nepieciešams grozāmajos pantos norādīt, ka regulējums attiecas uz nelikumīgām darbībām.
Šonedēļ prezidents Raimonds Vējonis mudināja šos grozījumus pārstrādāt, lai valsts drošības interesēs nebūtu jāpārkāpj Satversme un vārda brīvība.
@BaibaStrautmane NDK &Juridisk. kom. virzītie grozījumi KL ir jāpārstrādā.Valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību
— Raimonds Vējonis (@Vejonis) March 16, 2016
Prezidents secina, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.
Likumprojekta virzīšana steidzamības kārtā nav ļāvusi jauno regulējumu pietiekami izdiskutēt un ierobežo iespējas izstrādāt tiesību normas, kas atbilst Satversmei un starptautiskajām saistībām.
“Piedāvātie Krimināllikuma normu formulējumi ir ārkārtīgi plaši interpretējami un var radīt pamattiesību aizskārumus. Vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība tāpat kā tiesiskas valsts principi ir mūsu valsts pamatvērtības.
Tāpēc ir jāizstrādā precīzs un nepārprotams regulējums, kas nepieļauj šo pamattiesību aizskārumu,” norāda Raimonds Vējonis.
Prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme skaidro, ka būtiskākās problēmas ir Krimināllikumā definētie pantu sastāvi. Tajos nav nodefinēts, kas ir nelikumīga darbība. Ļaunprātīgi piemērojot piedāvāto jauno Krimināllikuma pantu, to, iespējams, varētu attecināt pat uz sarunu par valdības vai Saeimas darba izvērtēšanu vai diskusiju par nepieciešamību tieši vēlēt prezidentu vai uz daudz garāku termiņu.
Arī bijušais Satversmes tiesas vadītājs, tagad Saeimas opozīcijas partijas "No sirds Latvijai" deputāts Gunārs Kūtris pauda, ka plāno lūgt Saeimu šos grozījumus nodot vērtēšanai Venēcijas komisijā jeb tā sauktajā Eiropas konstitucionālajā tiesā.
Grozījumus izstrādāja vairāki Latvijas drošības dienesti, lai likumu padarītu atbilstošāku hibrīdkara metodēm. Deputāti sēdē 3.martā atbalstīja likumprojekta steidzamību un nolēma to otrajā galīgajā lasījumā skatīt 7.aprīlī.