Korupcijas uztveres indeksā tiek apkopots vietējo un ārvalstu ekspertu, uzņēmēju un sabiedrības vērtējums par korupciju publiskajā sektorā. Latvija šogad ir saņēmusi 55 punktus no iespējamajiem simts, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn. Salīdzinājumam – mūsu kaimiņiem Igaunijai ir 69 punkti, Lietuvai – 58 punkti, bet indeksa līderei Dānijai – 92 punkti. Latvija 43.vietu dala ar Maltu, Dienvidkoreju un Seišelu salām.
Mūsu valsts kāpumu nodrošināja ekspertu pozitīvais vērtējums par institucionālo pretkorupcijas ietvaru, piemēram, ratificējot OECD pretkorupcijas koncepciju un sakārtojot citus tiesību aktus.
Tomēr uzņēmēju un sabiedrības vērtējums par politiskās korupcijas riskiem joprojām ir negatīvs. „Šo vērtējumu mēs esam saņēmuši avansā, jo mums ir problēmas ar praktisko ieviešanu. Ja mēs nespēsim praktiski ieviest to, ko esam radījuši, tad tas mūs atsviedīs atpakaļ. Būtiski, ka neviens politiskais spēks nav kā prioritāti nosaucis to, ka korupcija ir jāapkaro, lai mūsu tautsaimniecība attīstītos, lai mūsu sabiedrība kļūtu tīrāka, caurskatāmāka un neradītu bažas, ka politiķi strādā tikai šauru grupu, nevis sabiedrības interesēs,” norādīja „Sabiedrības par atklātību - Delna” direktors Gundars Jankovs.
Tam gan nepiekrīt kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs, tagad politiķis, Saeimas pretkorupcijas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs („Vienotība”): „Protams, manā izpratnē tas ir ļoti labs rezultāts, jo nesen Eiropas Savienībā un Rietumeiropā mēs bijām tuvu pašam [saraksta] galam, bet tagad pēc mums ir 9 valstis, ieskaitot tādas sen attīstītas valsts kā Grieķija un Itālija. Kā var teikt, ka 2014.gada indekss ir avansā, ja tā pamatā ir vairāki pētījumi, kas veikti vairākus gadus iepriekš. Nav runas ne par kādu avansu. Tas nozīmē, ka sabiedrības uztverē un ekspertu uztverē situācija ar korupciju uzlabojas.”
Indeksa prezentācijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas vadītājs Mārcis Dzelme gan norādīja, ka uzņēmēji vēl gaida būtiskus uzlabojumus: „Tā situācija nav tik laba saistībā ar tiesu varu, amatpersonu vērtējumu, arī politiķi vērtēti ļoti, ļoti vāji. Šis ir lauks, kur Latvijas uzņēmēji būs priecīgi redzēt uzlabojumus nākotnē.”
Vēl viens aspekts, ko kā nākotnes risku min „Delna,” ir politiķu ieceres par iespējamu KNAB sadalīšanu, kā arī biroja iekšējās nesaskaņas, tāpēc būtu jāsakārto tā pārvaldība, vienlaikus garantējot neatkarību.
KNAB priekšnieks Jarsolavs Streļčenoks gan uzskata, ka tieši biroja labais darbs esot palīdzējis Latvijai indeksā pakāpties: „Ja korupciju salīdzinām pirms desmit gadiem un pašlaik, tad, protams, korupcija attīstās. Un šinī situācijā jābūt attīstībai pašā iestādē, lai mēs sekotu tām tendencēm un izmaiņām. Ir iekšējās pārmaiņas, procedūras pilnveidošanas darba organizācijā, un, protams, ne visiem tas patīk. To, ka iestādei ir pievērsta lielāka uzmanība, šeit es nevaru neko ietekmēt, bet to, ka mana un iestādes darbība ir atklāta un vērsta uz funkciju realizēšanu, to pierāda gan socioloģiskās aptaujas rezultāti, gan korupcijas uztveres indeksa rezultāti.”
Tikmēr „Delna” starp būtiskākajām lietām, lai Latvijas pozīcijas indeksā uzlabotos arī nākotnē, min trauksmes cēlēju aizsardzības regulējuma ieviešanu. Tas mazinātu iecietību pret korupciju un iedrošinātu cilvēkus ziņot.
