Senioru, kas vecāki par 70 gadiem, vakcinēšana pret Covid-19 sākta pirms vairākām nedēļām. Tomēr ne visi vecie cilvēki dzīvo tuvu sava ģimenes ārsta praksei vai sabiedriskajam transportam.
Tukuma novada Tumes pagasta ģimenes ārstes Santas Zaļmežas praksē šajā vecuma grupā ir aptuveni 200 cilvēki, un visas saņemtās vakcīnas esot izpotētas. “Mums ir laba sadarbība ar sociālo dienestu. Visiem ir teikts, un mēs jau esam sapotējuši piecus cilvēkus mājās. [Braucam] pie gulošajiem, nu ne gluži gulošajiem, bet viņi netiek no mājas ārā, viņi nepārvietojās ārpus telpām,” pastāstīja ārste.
Patlaban gan nav izstrādāta vienota shēma, kā šādus cilvēkus nogādāt līdz vakcinēšanas vietām. Un ne pašvaldībai, ne ģimenes ārstam nav arī īsti zināms, cik šādu senioru ir, ja vien viņi nav trūcīgie vai mazturīgie, kas atrodas sociālā dienesta redzeslokā.
“Pirmkārt, pašvaldībām nav piekļuve tādiem datiem par visiem iedzīvotājiem, un viņi nemaz arī nedrīkst apstrādāt šādus datus. Lielās pilsētas norāda, ka šeit ir pieejams sabiedriskais transports, un tur, kur vēl ir atlaides sabiedriskajam transportam, galvenais risinājums ir sabiedriskais transports. Lauku teritorijās pašvaldības ir gatavas iesaistīties, ja cilvēkam pašam nav iespējas nokļūt,” pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Tukuma novada dome pagājušās nedēļas nogalē izziņoja, ka organizēs senioru transportēšanu uz vakcinācijas vietām. Tomēr vēl šonedēļ vienota lēmuma par to nebija.
“Ja būs nepieciešamība, pašvaldība, protams, iesaistīsies pārvadājumā. Bet, ja šodien mēs skatāmies, tad ar to nodarbojas ģimenes ārsti, kuriem no valsts ir arī piemaksa par to pakalpojumu – gan par pārvadājumu, gan pašu procesu,” norādīja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eisaks (Latvijas Zemnieku savienība).
Tam gan iebilda veselības centra ''Džūkste” feldšere Līga Gudkova: “Ģimenes ārstiem maksā par iespēju mājās nodrošināt vakcināciju pacientiem ar invaliditāti vai nespēju. Piemēram, gulošs pacients, kuru nav iespējams transportēt pie mums uz praksi.
Bet sociālie gadījumi, kad nav transporta, par tādiem neveic piemaksu, lai šādos gadījumos ģimenes ārsts brauktu.”
Laukos cilvēki raduši cits citam izpalīdzēt. Arī Džūkstē “ReTv” uzrunātā kundze pastāstīja, ka viņa uz apmēram 9 kilometrus attālo doktorātu atvedusi kaimiņieni, bet pārliecības, vai to drīkstējusi darīt, gan neesot. “Nu, viņai citas izejas nav. Vai nu jāmirst, vai kā... Es nezinu,” sacīja Tukuma novada iedzīvotāja Svetlana.
Arī pašvaldības, domājot par transporta organizēšanu senioru nogādāšanai uz vakcinācijas vietām, nebūt nav pārliecinātas, ka tas ir legāli. Tikmēr policijā skaidroja – normatīvajos aktos nav atrunāti visi iespējamie gadījumi, bet, ja citu variantu nav, pa īsāko ceļu līdz ģimenes ārstam, ievērojot visas drošības prasības, varot vest.
Pieļaujamos izņēmumus skaidroja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Raimonds Karlsons: “Apstākļu izvērtējums būs tas, ko paskaidro visas iesaistītās personas. Un, ja būs skaidri saprotams, ka to senioru neved pie ģimenes ārsta, bet izklaides braucienā, tad arī lems par soda mēra piemērošanu.
Ja senioram nav radinieku, kaimiņu, tad ir pieļaujama iespēja, ka pašvaldība ar savu transportu nogādā senioru pie ģimenes ārsta."
Šajā gadījumā jāievēro tie paši drošības pasākumi kā sabiedriskajā transportā. Speciāli reidi senioru ķeršanai gan netiekot un netikšot organizēti. Bet, ja nebūs izdevies pierādīt, ka tik tiešām ceļš ved pie ģimenes ārsta, likums paredz sodu no 10 līdz 2000 eiro.
