- Piemin tēvus
- Gājiens rit bez starpgadījumiem; trača cēlējs - Filipss
- 16. marts - dažādu uzskatu paudēju pulcēšanas laiks
- Kozlovskis: Personiski uzskatu, ka Filipss Latvijā nav vēlams
Piemin tēvus
Leģionāru piemiņas gājienam pie Svētā Jāņa baznīcas cilvēki sāka pulcēties jau agri no rīta. Sanākušie dalījās stāstos par Latvijas leģionu.
"Leģionāru viens no lielākajiem sasniegumiem ir tas, ka Kurzemes katlā ļāva simtiem un tūkstošiem civiliedzīvotāju aizbēgt no padomju okupācijas uz rietumiem," stāsta Voldemārs.
Dievkalpojuma Svētā Jāņa baznīcā un gājiena dalībnieki atzina, ka viņiem ir svarīgi neaizmirst notikušo. "Tēva piemiņa. Viņš visus gadus bija nocīnījies vācu armijā, tagad jau apglabāts, un viņš daudz stāstīja, kas bija noticis 1940. gadā. Daudzi virsnieki pazuda, nācās dezertēt. Izveda tuviniekus 14. jūnijā, un sākās karš. Dabīgi, ka izvēles nebija vairs," stāsta gājiena dalībnieks Edgars Prūsis.
"Man ir bišķīt savādāk. Mans tēvs krita 1944. gada 2. septembrī. Viņš bija aizsargrotas komandieris. Viņi bija četri vīri, trīs izglābās... Tā es nāku uz šejieni, viņa ieraksts ir arī Lestenē piemiņas vietā," stāsta cits gājiena dalībnieks Juris Kaķis.
Gājiens rit bez starpgadījumiem; trača cēlējs - Filipss
Par redzamāko personu pasākumā gan kļuva Kremļa atbalstītājs Lielbritānijas pilsonis Greiems Filipss.
Jau pirms gājiena sākuma Filipss klātesošajiem pārmeta fašisma atbalstīšanu, cenšoties provocēt gājiena atbalstītājus. Cilvēki gan uz to pārsvarā atbildēja ar smaidu.
Pēc nelielas kavēšanās gājiens sākās, kā ierasts, un tajā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku. Ceļā uz Brīvības pieminekli gājiena dalībnieki tradicionāli dziedāja patriotiskas dziesmas.
Gājiens noritēja mierīgi. Pie Brīvības pieminekļa dalībniekus sagaidīja kolonnas ar Latvijas karogiem.
Tikmēr Kremļa atbalstītājs Filipss turpināja traucēt gājiena dalībniekiem un nereaģēja arī uz policistu aizrādījumiem. Brīdī, kad jau bija sākusies ziedu likšana Brīvības pieminekļa pakājē, policistu pacietības mērs bija pilns, un tie Filipsu aizturēja, kamēr pašpasludinātais žurnālists pretojās un kliedza, lai policisti novāc rokas.
16. marts - dažādu uzskatu paudēju pulcēšanas laiks
Latvijas Antinacistiskās komitejas mītiņā Bastejkalnā pulcējās vien daži desmiti cilvēku. Šajā Brīvības pieminekļa pusē gan arī neiztika bez asākas vārdu apmaiņas, kad aprunāties bija atnākuši arī daži leģionāru atbalstītāji.
Sākās diskusijas gan par PSRS noziegumiem Otrajā pasaules karā, gan par Krievijas agresiju Ukrainā.
"Uzvarētājiem vispār ir tiesības darīt to, ko viņi grib. Tiem, kurus uzvarēja, tiem ir jāuzvedas pēc tam," izteicās kāds no "antifašistiem".
Starp daudzajiem karogiem plīvoja arī vairāki Ukrainas karogi, tostarp viens Azovas bataljona karogs. Šajā bariņā piedalījās „pērkoņkrustietis” Igors Šiškins. Viņiem gājiena rīkotāji neļāva doties pie Brīvības pieminekļa kopā ar leģionāriem, tāpēc Ukrainas karogu nesēji savu gājienu noslēdza, kad lielākā daļa dalībnieku jau bija izklīduši.
Iepriekš - trešdienas rītā - pie Krievijas un Vācijas vēstniecībām notika piketi, kuros vairāki piketētāji norādīja, ka leģionāri bija upuri.
Valsts policijas Rīgas rajona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns pēc pasākumiem uzsvēra, ka kopumā viss ir bijis mierīgi. "Nekādu konflikta situāciju nav bijis. Mums gan ir viena aizturēta persona, kura bija akreditējusies kā neatkarīgais žurnālists. Viņš nereaģēja uz organizatoru aizrādījumiem un mēģināja izprovocēt dažādas aktivitātes, arī neklausīja policijas aizrādījumus, un mēs šo personu aizturējām. Šobrīd notiek lietas apstākļu noskaidrošana, paskaidrojumu sniegšana, un arī uzsāksim administratīvo lietvedību. Šogad, mēs skatījāmies, bija mazāk dalībnieku. Katrā gadījumā šie pasākumi, manuprāt, pēdējos gados norisinās arvien mierīgāk," stāstīja Marķitāns.
Kozlovskis: Personiski uzskatu, ka Filipss Latvijā nav vēlams
Pret Greiemu Filipsu ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par nepakļaušanos policijai. Par to var pienākties naudas sods līdz 280 eiro un arī administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Soda apmēru lems tiesa. Lai liegtu radikāļiem iebraukšanu Latvijā uz 16. marta pasākumiem, vairāki desmiti personu bija ievietoti tā sauktajā „melnajā sarakstā”.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc leģionāru piemiņas pasākumiem minēja, ka turpmāk šajā sarakstā varētu iekļaut arī aizturēto aktīvistu Greiemu Filipsu.
"Es uzskatu, ka tā bija provokācija un viņš šeit, Latvijā nebūtu vēlams," paužot savu personiski viedokli, sacīja Kozlovskis.
Rīgas dome savukārt vēstīja, ka šogad gājiena dalībnieku skaits ir mērāms 800-900. Tas ir mazāk nekā pērn, kad bija ap 1000 cilvēku un ievērojami mazāk kā 2013. gadā, kad dalībnieku skaits bija 3000.
