„Tikai ar vēdināšanu salijušus mūrus iespējams izžāvēt varbūt Marokā, nevis Latvijā, kur ir augsts relatīvais gaisa mitrums,” - tā par Rīgas pils žāvēšanas paņēmieniem pēc jūnijā notikušā ugunsgrēka žurnālam „IR” ironizēja restaurators un UNESCO eksperts Uldis Mākulis, kurš jau ilgu laiku strādā Šveices Nacionālajā muzejā. Viņš norādīja, ka mūru pakāpeniskai žāvēšanai ir speciālas iekārtas. Tagad par tām sākuši domāt arī ēkas apsaimniekotāji - „Valsts nekustamie īpašumi”, kam žāvēšanas iekārtas piedāvājusi sagādāt firma „BMS Baltic”, tā specializējas ēku restaurācijā un tīrīšanā pēc plūdiem un ugunsgrēkiem.
Firmas pārstāvis Māris Ruskulis gan norāda, ka sākotnēji šis piedāvājums nevienu nav interesējis: „Kā notika ugunsgrēks, mēs vērsāmies pie visiem, pie kā bija iespējams - rakstījām vēstules apdrošinātājiem, Kultūras ministrijai, Valsts prezidenta kancelejai, bet nekādu atbildi nesaņēmām. Pagāja pusotrs mēnesis un mums kaut kā izdevās sazināties ar „Valsts nekustamajiem īpašumiem”.”
Ruskulis stāsta, ka firma piedāvā no partneriem ASV nomāt lielas iekārtas, ko uzstādītu pils sienu ārpusē, logus aizlīmētu un pa speciālām caurulēm laistu iekšā silto gaisu, kas žāvētu pili no iekšpuses. Ruskulis apgalvo - ja žāvēšana būtu sākta uzreiz, to varētu izdarīt daudz ātrāk nekā tagad, kad jau pagājuši divi mēneši:
„Žāvēšana pašlaik varētu ilgt apmēram 3-4 mēnešus, tas ir teorētiskais laiks. Ja viss būtu noticis ātrāk, uzreiz pēc ugunsgrēka, mēs to varētu izdarīt 3-4 nedēļās, bet tagad viss ir dziļi iesūcies sienās un tās nav arī no plānajām, tās būs ilgi jāžāvē.”
Firmas pārstāvji gan spītīgi atturas saukt pat aptuvenas pils žāvēšanas izmaksas, jo vēl neesot veikti visi aprēķini.
Tikmēr „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pārstāvis Andrejs Milzarājs ir runīgāks un atzīst, ka runa ir par krietnu summiņu, kas valstij varētu arī nebūt pa kabatai:
„Viņu nosauktā summa par pils Kastellas daļas žāvēšanu varēja sasniegt 750 tūkstošus [latu] par žāvēšanas ciklu. (..) Mēs šobrīd sliecamies, ka gadījumā, ja muzeji telpas atbrīvos, pils žāvēšanu īstenot ar citām metodēm un neizmantot šī uzņēmuma pakalpojumus.”
VNĪ pārstāvis atturas komentēt, kāpēc par salijušo pils sienu žāvēšanu sākts domāt tikai krietnu laiku pēc ugunsgrēka. Viņš arī atzīst, ka pagaidām ne ar vienu citu firmu sarunas nerisina, jo citus profesionālus mūru žāvētājus Latvijā neesot varējuši apzināt. Par to, vai firmas pakalpojumus izmantot un izmaksas iekļaut neparedzēto līdzekļu pieprasījumā valdībai, „Valsts nekustamie īpašumi” izlemšot nākamās nedēļas laikā, kad sola beidzot aprēķināt arī pils muzeju pārcelšanās izmaksas.
