Jau šobrīd daudzi pierobežas novadu – Apes, Alūksnes, Valkas – cilvēki strādā Igaunijā: tas ir gan labāks atalgojums, gan sociālās garantijas. Savukārt Latvijas puses pierobežas uzņēmējiem tas rada problēmas – atrast sev vajadzīgos strādniekus, it sevišķi sezonas darbiem.
''Es strādāju netālu no Veclaicenes, astoņi kilometri, Krabji ir nosaukums tam ciematam, tur man tēvs un arī brālis blakus firmā strādā.'' - Veclaicenes pagasta iedzīvotājs Krišjānis Graudiņš Igaunijas pusē strādā jau divus gadus kokapstrādes uzņēmumā. Puisis stāsta, ka uz kaimiņvalsti darbā dodas gan tādēļ, ka savā pagastā nebija iespēju darbu atrast, gan arī tādēļ, ka Igaunijas pusē ir labāks atalgojums:
''Nevar sūdzēties, it īpaši, ja ņem vērā, ka tie Krabji ir tāds mazs ciematiņš un nekāda pilsēta nav, tad priekš tādas vietas ir gana labi. Ir gan sociālās garantijas, gan visi nodokļi tiek nomaksāti.''
Kā ne mazsvarīgu aspektu Krišjānis min arī to, ka Igaunijas pusē viņu apmierina gan darba apstākļi, gan arī darba devēja attieksme:
''Jā, mūs darba devējs nodrošina gan ar cimdiem, gan apaviem, komunicējam krievu valodā, ar kādu kolēģi angļu valodā, nav tādā ziņā problēmu.''
Krišjānis nav vienīgais pierobežas iedzīvotājs, kurš tagad mēro ceļu uz Igauniju; darbā uz kaimiņvalsti dodas arī citu novadu un pagastu cilvēki, arī valcēnieši, kuriem kaimiņpilsēta Valga ar darba iespējām ir pavisam tuvu. Valkas novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls stāsta, ka šobrīd pat grūti pateikt, cik liels iedzīvotāju skaits ir atradis darbu kaimiņvalstī:
''Mums jau nav tādas uzskaites, cik kur kas strādā! Nu, tādas aptuvenās aplēses, ka Valgā varētu strādā 400-500 strādnieku no Latvijas.''
Vērtējums par to, ka cilvēki strādā kaimiņvalstī, nebūt nav viennozīmīgs: pirmkārt mūsu iedzīvotājiem tā ir iespēja strādāt un arī saņemt labāku atalgojumu nekā Latvijā.
''Tur tie cilvēki nopelna vairāk, minimālā alga ir 470 eiro Igaunijā, salīdzinot ar mūsu 380, un tādēļ arī, ja viņi nāk pie mums šeit uz veikaliem, izmanto mūsu infrastruktūru, tādā ziņā labi, viņi kaut kādu naudu atnes mums. Vēl viens pluss - ja nebūtu Igaunijas ar šādām iespējām, es pieļauju, ka viņi aizbrauktu uz Īriju, Norvēģiju, un tad var teikt, ka viņi vispār mums pazustu. Mīnuss ir, ka nodokļi paliek Igaunijā, ir arī no mūsu puses ap tūkstoti, pat vairāk deklarējušies Igaunijā, un mēs reāli zaudējam iedzīvotāju ienākumu nodokli, visus tos nodokļus zaudējam,'' stāsta Cekuls.
Pašvaldībā vērtē, ka ar šīm darba vietām, ko piedāvā Igaunijas puse, var redzēt arī kaimiņvalsts attieksmi pret pierobežas reģioniem:
''Viņi vairāk atbalsta nomales, nosacīti nomales, jo Valga ir tomēr no Tallinas pietiekami tālu, tad šeit ir lielāks valsts atbalsts.''
Te gan jāpiebilst, ka savukārt igauņi ar mērķi labāk nopelnīt dodas darbā uz Somiju un līdz ar to vakances ieņem latvieši.
Bet tikmēr Latvijas puses pierobežā uzņēmēji jau sāk izjust darba roku trūkumu, ar šo problēmu, uzsākot jauno darbu sezonu, saskāries arī SIA „Valkas meliorācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Biezais:
''Darbs šogad ir, bet mums trūkst darbinieku. Darbinieki ziemas periodā ir aizgājuši uz Igauniju strādāt - atbrauc ar autobusu uz Valku , salasa no rīta, aizved uz Igauniju, dienu nostrādā, vakarā atved atpakaļ, cilvēki priecīgi; mēs kā pierobežas uzņēmēji, sakām, ka mums ir slikti.
Darbaroku trūkumu visvairāk izjūt uzņēmumi, kuriem ir sezonāla rakstura darbs, un, kā secina Jānis Biezais, tad te savu lomu spēlē arī izmaiņas bezdarbnieka pabalsta saņemšanā:
''Bezdarbnieku pabalstu nemaksās tiem, kas ir no 16 mēnešiem nostrādājuši mazāk par 12, principā tie ir sezonas strādnieki, kuri vasaras, pavasari, rudeni strādā. Un ziemā, kā valsts smuki teica, - mēs nemaksāsim atvaļinājumus par velti uzņēmēju darbiniekiem; kāpēc mums ir jāmaksā? Lai viņi pa ziemu maksā kaut vai minimālo algu, un vasarā viņi nopelna. Tad šeit es jau redzu to otru problēmu - ja nesakārto iepirkuma likumu un visu laiku būs zemākā cena un dempings, tad kā mēs varam nopelnīt, lai ziemā varētu kompensēt šiem cilvēkiem atalgojumu? Tā ir tā mūsu problēma - mēs nedomājam divus soļus uz priekšu.''
Uzņēmējs vērtē - lai arī sadzīviskās sarunās mēdzam pasmaidīt par lēnajiem igauņiem, ir daudzas situācijas - arī biznesa jomā -, kurās apdomīgie kaimiņi ir daudz tālredzīgāki.
