Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts raidījumā „Pēcpusdiena” pauda pārliecību, ka līdz ar NATO lēmumu par Ātrās reaģēšanas spēku izveidi Latvijas iedzīvotāji var justies droši. Viņš skaidroja, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāji dzird tikai vārdus, bet tuvākajā laikā redzēs arī praktiskos soļus.
Pirmais, ko Latvijā redzēs - NATO spēku pastāvīga klātbūtne Latvijā, un NATO karavīru būs vairāk nekā pašreizējais 150 ASV karavīru kontingents, to varētu būt „zem tūkstoša”.
Otrs solis - mācības, kurās šie reaģēšana spēki trenēsies Baltijas reģionā, tāpat Baltijas valstīs būs štābi, komandvadības elementi, kas „savienos mūs ar NATO sistēmu”.
Treškārt, Latvijā būs arī izvietots ekipējums, un tie nebūs „vienkārši automāti un ložmetēji”, bet sarežģīts ekipējums, kas piemērots 21.gadsimta militārajām operācijām, „būs viss, kas nepieciešams, lai stiprinātu savu un Igaunijas un Lietuvas drošību."
Tiesa, tas viss nenotiks dažās dienās, tas notiks divu gadu laikā, taču pirmie soļi jau sperti.
Savukārt ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts norādīja, ka, pateicoties Krievijas agresijai, NATO ieguva otro elpu, beidzot sadūšojās atklātāk runāt par apdraudējumiem un izaicinājumiem.
Viņš arī prognozēja, ka NATO lēmumi izsauks naidīgu, šovinistisku, agresīvu retoriku no Krievijas, kā arī mēģinājumus diskreditēt valstis, kas prasījušas NATO palīdzību, „tiks izspēlēti dažādi pretrunas, ar dažādiem paziņojumiem”, tāpēc šī NATO koncentrācija ļoti nepieciešama, tas ir pozitīvs signāls mūsu drošībai.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi piektdien samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvo politiku. Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā.