Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus

Trešdien, 25.oktobrī, Latvija un Krievija parakstījusi abu valstu robežu demarkācijas gala dokumentus. Tas noslēdz vairāku gadu ilgu procesu, kas sākās pēc robežlīguma parakstīšanas 2007.gadā. Abas puses uzsver – tas liecina, ka par spīti domstarpībām, ir jautājumi, kuros var virzīties uz priekšu.

Latvijas un Krievijas valstu robežu demarkācijas gala dokumentus parakstīja pēc darba astoņu gadu garumā. Šajā laikā fiziski iezīmēta abu valstu 283,6 kilometru robeža dabā uzstādot robežzīmes, un tagad arī juridiski noformēta. Process notika, balstoties uz 2007.gadā noslēgto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Uz robežas izvietotas 648 robežzīmes.

Demarkācijas karte, robežas apraksts, robežzīmju koordinātas un protokoli ir tikai daži no daudzajiem dokumentu sējumiem, kuros juridiski precīzi aprakstīts, kur un kā stiepjas robeža. 

Lai Latvijas un Krievijas demarkācijas procesu pabeigtu galīgi, parakstītie dokumenti vēl jāapstiprina abu valstu valdībām. Latvija plāno to izdarīt jau tuvākajā laikā. Ārlietu ministrija aicina arī Krieviju nevilcināties. 

Pierādījums spējai sadarboties

Robežlīnijas sakārtošana, pieliekot punktu 10 gadus ilgam darbam, stiprinās valsts drošību un cīņu ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību, norāda Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņš norādīja, ka demarkācijas procesa noslēgšana ir signāls, ka

abas valstis vēlas līdz galam pielikt punktu jautājumam, kas saistīts ar robežas iezīmēšanu dabā un juridisko šīs robežas noformējumu.

“Neraugoties uz to, ka mums ir domstarpības par daudziem jautājumiem, piemēram, par Krimas okupāciju, par Krievijas agresiju Austrumukrainā un nesakrīt domas par Sīriju, ir jautājumi, kur spējam virzīties uz priekšu. Un tādā fundamentālā jautājumā kā robežas sakārtošanā esam pielikuši punktu. Tas ir nozīmīgi arī valsts simtgades kontekstā –

kad gatavojamies atzīmēt modernas valsts atdzimšanas simtgadi, ir svarīgi, lai mēs zinātu, kur sākas un kur beidzas Latvijas teritorija,” sacīja Pildegovičs.

Dokumentus Ārlietu ministrijā parakstīja abu valstu demarkācijas komisijas līdzpriekšsēdētāji – Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Irina Mangule un Krievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksejs Obuhovs.

Obuhovs teica, ka labi organizētas un aizsargātas robežas ir vajadzīgas abām valstīm: „Mūsu darba rezultāts parāda, ka mēs kā divas valstis esam spējīgi risināt nopietnas problēmas uz abpusēji pieņemama pamata. Citi mūsu attiecību aspekti ir jārisina politiskā līmenī. Tomēr tas ir normāls politisks process.

Bet demarkācijas darbs parādīja, ka pastāv platformas, kurās ir iespējami panākumi un sadarbība.”

Meklēti kompromisi

Pati demarkācija gan ir tehnisks jautājums un loģisks turpinājums politiski svarīgajam 2007.gadā parakstītajam un ratificētajam abu valstu robežlīgumam. Uz to norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektros Andis Kudors, piebilstot, ka robežu sakārtošanā bijušas ieinteresētas abas puses:

„Sevišķi pat Krievijas puse, jo 2009.gads bija posms, kad Krievija sevišķi aktīvi lobēja bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību. Tas viņiem neizdevās. Ar agresiju Ukrainā viņi vēl radikāli samazināja iespējas līdz kaut kam tādam nonākt. Bet, lai noslēgtu bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, bija skaidrs, ka ir jākārto robežu jautājums. Tāpēc arī ar visām trim Baltijas valstīm tas jautājums tika risināts.”

Sekmes gan ir dažādas. Lietuva demarkācijas procesu pabeidza jau 2015.gadā, norāda Kudors. Savukārt Igaunija robežlīgumu ar Krieviju parakstīja tikai pirms trim gadiem, bet nesaskaņu dēļ ratifikācijas process iestrēdzis. Igaunija to pirmajā lasījumā ratificēja 2015.gadā, bet Krievijā kustības nav. Maskava paziņojusi, ka ir gatava to darīt, kad abu valstu attiecības kļūs konstruktīvas.

„Te ir jautājums par principiem. Latvijas puse gāja uz lielu kompromisu saistībā ar Abreni.

Arī Igaunijas pusē bija daudz diskusiju par komentāriem un deklarācijām. Es teiku, ka Krievijas puse ir iestājusies kaut kādā pozā jautājumā par Igaunijas robežu. Vienkārši tas mūsu kompromiss bija pietiekami liels, atdodot Abreni, lai Krievijas puse tad arī spertu nākamos soļus,” norāda Kudors.

Darbietilpīgs process

Robežas novilkšanai dabā liela loma praktiskā darba veikšanai bija Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, kas nodarbojas ar visu Latvijas karšu veidošanu.

Aģentūra piedalījās Latvijas-Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas darbā, īstenoja tās uzdotos uzdevumus praktiski, kā arī izstrādāja robežu demarkācijas gala dokumentus.

Aģentūras direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts stāstīja, ka robežas demarkācija ir gan sarežģīts, gan politisks process, kurš aizņem vairākus gadus. Starp Latviju un Krieviju šis process sākās 2009. gadā un tikai šogad – pēc astoņiem gadiem – darbs ir pabeigts.  

„Lai saprastu sarežģītību, tad visai robežai, kas ir 283 kilometrus gara, ir jāsaskaņo katra robežzīme. Un tādas robežzīmes kopā bija 648 uz šīs robežas,” stāstīja Liberts.

“Un katrai robežzīmei ir gan sava lieta, kurā norādās gan precīzas koordinātes, gan viņu augstums virs jūras līmeņa un daudz kas cits. Ir jāpanāk vienošanās gan mums savā starpā, gan ar Krievijas pusi, lai būtu pilnīgi vienāda izpratne gan par šīs robežzīmes novietojumu dabā, gan par to, ka viņa tāda tieši tur atrodas. Tā kā tas ir liels darbs, nemaz nerunājot par to, ka visam darbam bija jādublējas divās valodās – gan latviešu, gan krievu valodā - un visam rezultātam bija jābūt absolūti identiskam un nepārprotamam. Līdz ar to tas bija liels koordinācijas darbs, un mūsu puses valodas prasmes un, godīgi sakot, arī no Krievijas aktīva iesaiste,” pauda Liberts.

“Es nedomāju, ka es varētu izdalīt kaut kādas diskusijas īpaši atsevišķi. Bet noteikti ir jāuzsver tas, ka mums šī ir pēdējā robeža, ko mēs demarķējam. Un līdz ar to mēs faktiski pirms Latvijas simtgades noslēdzam visu Latvijas četru sauszemes robežu demarkāciju, kas, es domāju, ka ir liels sasniegums,” uzsvēra Liberts.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti