Iepriekš arī iedzīvotāju satraukumu raisīja jautājumi, vai medicīnas datus, kas ir sensitīvi, aizsargājami un īpaši glabājami, ārstniecības iestādes var nodot kādam uzņēmumam glabāšanai, par to viņus neinformējot.
Pirmais jūlijā trauksmi cēla rīdzinieks Oskars. "Gulbja laboratorijas" mājaslapā viņš nejauši ievēroja norādi uz informācijas sistsēmas "DataMed" arhīvu, kur esot atrodami visu analīžu vēsturiskie rezultāti. Autorizējoties ar internetbankas autentifikāciju, Oskars ienāca "DatMed" mājaslapā un pamanīja, ka tur ir ne tikai viņa analīžu rezultāti, bet arī viņa izmeklējumu rezultāti, piemēram, veikti Rīgas 1.slimnīcā un "Veselības centrā 4".
"Kādā veidā mani dati ir nokļuvuši pie citas juridiskas personas? Turklāt, man neviens taču nav to teicis, ka tas tā tiks darīts. Man personīgi tas bija liels pārsteigums un zināmā mērā nepatīkams pārsteigums," atzina Oskars.
Arī pacientu tiesību speciāliste Solvita Olsena jautāja: vai ārstniecības iestādes ar pacientu ir vienojušās, ka viņa dati tiek glabāti pie trešās personas, un norādīja, ka jānoskaidro, uz kāda tiesiskā pamata dati nodoti informācijas sistēmai.
"Tāpēc ir jāveic pārbaude, vai šie līgumi ir likumam atbilstoši, vai gan ārstniecības iestādes, gan privātuzņēmējs ievēro visas likumā noteiktās prasības," teica Olsena.
Pēc Oskara ieraksta sociālajā tīklā "Facebook un rezonanses sabiedrībā atbildīgā iestāde DVI jūlija otrajā pusē sāka plašu pārbaudi uzņēmumā “DataMed”. Tagad pārbaude ir gandrīz noslēgusies un ir pieejami provizoriskie rezultāti.
Pārbaudes laikā inspekcija pārbaudīja gan SIA "DataMed" veikto personu datu apstrādi, gan veica pārbaudes desmit ārstniecības iestādēs lielākajās pilsētās.
Secinājums – informācijas apmaiņa starp ārstniecības iestādēm un "DataMed" ir atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
"Jo sanāk, ka tās ārstniecības iestādes ir pārziņi un "DataMed" ir operators veiktajā datu apstrādē, un ārstniecības iestādes uz līguma pamatu ir pilnvarojušas "DataMed" glabāt noteikta veida izmeklējumus savā datu bāzē," teica inspekcijas pārstāvis Jānis Kāršenieks.
"DataMed" ārstniecības iestādēm kalpo kā ārējais cietais disks – ārējā informācijas sistēma jeb arhīvs, kur medicīnas iestādes iesūta savu pacientu izmeklējumus, tā skaidroja pats uzņēmums.
Tomēr – vai ārstniecības iestādēm, kas noslēgušas līgumus ar "DataMed", piemēram, "Veselības centram 4", Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai vai Rīgas 1.slimnīcai, nebūtu pacients jāinformē par to, ka viņa sensitīvie dati glabājas pie trešās personas? DVI sākotnēji jūlijā Latvijas Radio atbildēja – noteikti jāinformē. Tagad inspekcijas pārstāvis Kāršenieks saka – būtu vēlams.
"Jā, attiecībā uz informēšanu, šobrīd tas nav gluži pienākums to darīt, bet vēlamā darbība. Ņemot vērā arī ažiotāžu, kas raisījusies sabiedrībā.
Saistībā ar šogad pieņemto jauno regulu, kas stāsies spēkā 2018.gadā, visiem pārziņiem, tajā skaitā arī ārstniecības iestādēm, starptautiskais normatīvais akts uzliks to par pienākumu to darīt," teica Kāršenieks.
Tāpēc, lai arī regula stāsies spēkā tikai aiznākamgad, DVI aicinās ārstniecības iestādes informēt pacientu, pie kāda operatora viņa dati tiek glabāti. Turklāt tas attiektos ne tikai uz sadarbību ar "DataMed" – tas ir tikai viens no vairākiem ārpakalpojuma sniedzējiem, ko izmanto ārstniecības iestādēm, lai pašām nebūtu jāiegulda daudz naudas, uzturot savas informācijas sistēmas.
DVI pārbaude noslēgsies, visdrīzāk, septembra beigās.
