Taču šī direktīva paredz informācijas apmaiņu vien par pārkāpumiem ceļu satiksmes noteikumu jomā. Par cita veida administratīvajiem pārkāpumiem soda naudas piedziņu pret tūristu nevar vērst.
“Ja ārvalstnieks izdara šeit pārkāpumu, labprātīgi nesamaksā un aizbrauc no valsts, tad mēs principā nevaram piedzīt,” atzina Tieslietu ministrijas ierēdne Sanita Armagana.
Rīga ir tūristu visapmeklētākā pilsēta. Galvaspilsētas pašvaldības policijas Tūrisma nodaļas priekšnieks Vitālijs Škutāns sprieda, ka tūristu skaits pieaug, bet pārkāpumus Rīgas viesi izdara arvien retāk.
“Tūristu skaits gada laikā ir 3 miljoni cilvēku, bet pārkāpumus izdara apmēram no 500 līdz 700 cilvēkiem gadā. Šogad mēs esam konstatējuši 270 pārkāpumus, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi,” stāstīja Škutāns.
Situācija tūristu uzvedības ziņā Rīgā ir uzlabojusies. Pirms dažiem gadiem medijos bieži tika vēstīts par iebraucējiem, kuri savas dabiskās vajadzības kārtojuši pie Brīvības pieminekļa, bet pēdējo gadu laikā šāds pārkāpums gājis mazumā. Tomēr pilnībā izskaust tūristu pārkāpumus nav iespējams.
“Pārkāpumu tops, ko viņi pastrādā, ir dabisko vajadzību nokārtošana tam neparaudzētā vietā. Atrašanās publiskā vietā ar atvērtu alkohola iepakojumu, tad seko alkohola lietošana vai atrašanās sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cieņu, un pēdējais ir tās, ka ārzemnieki šeit pastrādā sīko huligānismu,” stāstīja Škutāns.
Tie ir dažādi kautiņi, kuros visbiežāk iesaistās britu tūristi.
Pilsētas centrā uzstādītās videonovērošanas kameras ļauj pārkāpējs aizturēt pāris minūšu laikā. Škutāns sacīja, ka parasti tūristi atzīst pārkāpumu un ar policiju nestrīdas. Soda naudu, kas parasti svārstās ap dažiem desmitiem eiro, var samaksāt uzreiz.
“Sodu var samaksāt turpat uz vietas, izmantojot POS termināli. Ir iespēja ar bankas karti samaksāt šo sodu. Lielākoties ārzemnieki šajā jautājumā ir saprotoši un apzinās izdarīto pārkāpumu, un lielākoties izmanto iespēju samaksāt uz vietas sodu,” atzina Škutāns.
Grūtāk iet ar tiem, kuri pārkāpumus izdara ļoti stiprā alkohola reibumā, pēc atskurbšanas sastrādāto neatminoties.
Gadās, ka cilvēki nevēlas sodu uz vietas maksāt. Tad policija viņiem iedod visus dokumentus, kas par pārkāpumu noformēti. Mēdz būt situācija, ka tūristi, jau mājās esot, interesējas par sodu nomaksu, taču ir tādi, kuri aizbrauc un nesamaksā. Sodu no viņiem piedzīt nevar.
“Tāda situācija šobrīd ir, bet tas jāskatās arī tādā kontekstā, kā Eiropā strādā likumdošana, lai starp valstīm šī sistēma darbotos. Un citās valstīs būtu iespēja naudas sodu no personas piedzīt. Ja tāda likumdošana būtu, jo šobrīd ir tikai par fotoradariem ir ieviests, ja tas attiektos arī uz citiem pārkāpumiem, tad sods arī darbotos uz ārzemniekiem,” norādīja Armagana.
Strādājot pie jaunā administratīvo pārkāpumu kodeksa, Tieslietu ministrija plāno ieviest izmainās šajā jautājumā.
“Jaunajā likumā paredzēts, ka būs iespēja ES dalībvalstīm apmainīties ar šo informāciju un izpildīt sodus, savukārt ar trešajām valstīm - Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu - būtu jāslēdz divpusējie līgumi,” par plānu stāstīja Armagana.
Tūrisma policijas pārstāvis atzina - lai gan tūristi visbiežāk sodus samaksā uzreiz, iecerētās kārtības ieviešana dotu gandarījumu. Jaunais administratīvo pārkāpumu likums spēkā varētu stāties pēc nepilniem trim gadiem.
