Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam 2021. gadā un turpmāk ik gadu ir piešķirti 183 005 047 eiro. Tas dos iespēju paaugstināt zemāko darba samaksu mediķiem gan stacionārajā, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes ārstiem un rezidentiem par 25%, paziņojumā medijiem skaidroja Veselības ministrija.
Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 302 eiro (no 1187 eiro 2020. gadā līdz 1489 eiro 2021. gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos par 200 eiro (no 785 eiro līdz 985 eiro).
25% pieaugums pret 2020. gadu iestrādāts arī tarifā, nodrošinot, ka vidējā darba samaksa par slodzi ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 2021. gada būs 1862 eiro (377 eiro pieaugums) un ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 1117 eiro (226 eiro pieaugums).
Pieaugums plānots arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošām ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam atvēlot 15,67 miljonus eiro. Savukārt 4,61 miljoni eiro atvēlēti, lai palielinātu rezidentu darba samaksu.
No kopējās summas 2,54 miljoni eiro piešķirti arī darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes jomas darbiniekiem, kas strādā Valsts asinsdonoru centrā, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā.
4,96 miljoni eiro novirzīti citu ministriju budžetos, lai palielinātu darba samaksu mediķiem, kas strādā citos sektoros, piemēram, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citur.
Papildus Saeima apstiprināja finansējuma palielinājumu 1,8 miljonu eiro apmērā, paredzot papildu finansējumu inovatīviem onkoloģiskajiem medikamentiem, biomarķieru iegādei un vēža skrīninga paplašināšanai. Šis finansējums būs pieejams, straujāk palielinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem.
Kopumā Veselības nozares budžets 2021. gadā būs 1,44 miljardi eiro. Rezultātā vispārējās valdības sektora izdevumi veselības aprūpei būs 5,4% no iekšzemes kopprodukta jeb 12,5% no vispārējiem valdības izdevumiem. Tos veido Veselības ministrijas izdevumi, Eiropas Savienības fondu projektu realizācija, pašvaldību budžeta izdevumi veselībai, citu ministriju izdevumi veselībai u.c.
Ministrija gan norāda, ka kopumā būtiskāko problēmjautājumu risināšanai veselības nozarē 2021. gadā būtu nepieciešami 476 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu bija iesniegusi 2021. gada budžeta projektā, bet neguva apstiprinājumu.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī ar Saeimas 90 deputātu balsīm likumā ierakstīts mediķu algu pieaugums par 20% trīs gadus pēc kārtas, taču 2020. gada budžetā paredzēta tikai daļa no vajadzīgās summas. 20% algas pieaugums panākts rezidentiem, bet veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa no šā gada sākuma palielināta par 10%.
Pagājušajā gadā bija plaši mediķu protesti pēc tam, kad 2020. gada valsts budžetā netika paredzēti 120 miljoni eiro, lai strādājošo algas nozarē celtu par vidēji 20%.
Eiropas Komisija (EK) šā gada maijā publicēja rekomendācijas katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, kas tai būtu jādara, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo jomu krīzes laikā. Veselības aprūpes stiprināšana ir viens no galvenajiem šā gada EK ieteikumiem. Kaut arī Latvija ir spērusi savlaicīgus soļus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, pandēmija vēlreiz parādīja, ka medicīnas nozarei ir nepieciešams vairāk līdzekļu un arī vairāk darbinieku.
