«Aizliegtais paņēmiens»: Kā deputāti un ministri skaidro tikai daļēji pildīto solījumu par mediķu algām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” lūdza skaidrot vairākiem Saeimas deputātiem un ministriem mediķiem dotā solījuma nepildīšanu. Proti, pērn 13. decembrī ar Saeimas 90 deputātu balsīm likumā ierakstīts mediķu algu pieaugums par 20% trīs gadus pēc kārtas, taču 2020. gada budžetā paredzēta tikai daļa no vajadzīgās summas.

Mārtiņš Bondars

Saeimas deputāts no “Attīstībai/Par!”, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs. Bakalaura grāds starptautiskajā uzņēmējdarbībā, Hārvardas universitātē ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā. Bijis “Latvijas krājbankas” vadītājs.

2018. gada 13. decembrī balsoja par 20% algas pielikumu mediķiem triju gadu periodā. Un “par” balsoja arī par valsts budžetu, kurā gluži 20% pieaugums nav iekļauts.

“Protams, ka es sapratu, ka tīri faktiski nav iespējams; šādā veidā pieņemot likumu, ir ļoti grūti to izpildīt. Nu, iedomājaties situāciju, kaut vai ir ekonomikas kritums un ir negatīvs IKP pieaugums – tas nozīmē, ka ir negatīvi budžeta ieņēmumi. Pie negatīviem budžeta ieņēmumiem kādam apsolīt, ka par 20% algas pieaugs. Nu, tas ir….” stāsta Bondars.

Viņš arī skaidro, kāpēc kā Budžeta komisijas priekšsēdētājs balsoja par 20% ierakstīšanu likumā: “Tā argumentācija ir ļoti vienkārša – ir situācijas, kurās ir tā saucamā grupas dinamika. Kur viena grupas daļa virza kādu jautājumu, jūs pēc būtības to atbalstiet, bet cipariski, protams, ir grūti atbalstīt. Un tad ir tas jautājums, ko darīt.”

“Tā privilēģija Saeimā ir tāda, ka Saeima var darboties ar iecerēm un sapņiem, savukārt valdībā jādarbojas ar faktiem un realitāti,” saka Bondars.

Kāda ir deputāta politiskā atbildība par šādu pretrunīgu balsojumu? “Politiskā atbildība ir tāda, ka man nākas katru dienu skaidrot par šo jautājumu – tā ir mana politiskā atbildība un sekas,” saka Bondars.

Andrejs Judins

Saeimas deputāts no “Jaunās Vienotības”, ļoti pieredzējis politiķis. Arī viņam attiecībā uz mediķu algām ir divi pretrunīgi “par” balsojumi.

“Tur tā problēma, ka darbs ar likumprojektiem notiek komisijās. Un, ja komisijas vadītājs, šoreiz Skrides kungs, no tribīnes stāsta, ka jāpieņem tādi grozījumi, nu tad mēs… Mums ir pamats uzskatīt, ka deputāti uzaicina Finanšu ministriju, jo tas ir, tas ietekmē budžetu, un saskaņošana ir obligāta,” skaidro Judins.

Finanšu ministrijas kritiskais atzinums par šiem vērienīgajiem grozījumiem, kas paredzēja algas ikgadēju pieaugumu, bijis komisijas rīcībā, taču ne gluži visiem Saeimas deputātiem. “Manā rīcībā nebija, man nē. Nē, nu es nevaru stāstīt par visiem deputātiem, mana rīcība tādas informācijas nebija. Es tieši sēdēju, klausījos Skrides kunga runu, jā, un tad mēs balsojam.

Es atvainojos, ka es tieši tad balsoju kopā ar kolēģiem, bet jāsaprot, ka katram ir kaut kāda atbildības joma.

Piemēram, ja mēs runāsim par krimināltiesiskiem jautājumiem, tad tur man ir lielāka atbildība. Bet, ja, piemēram, runa ir par izglītību, es uzticos cilvēkam, kas strādā Izglītības komisijā. Ja runa ir par ārstiem, es tad uzticos Sociālo un darba lietu komisijas cilvēkiem, un tā ir atbildība,” stāsta Judins.

Andris Skride

Saeimas deputāts no “Attīstībai/Par”, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs. Kardiologs, un Saeimā viņam ir pirmais sasaukums.

Ir vai nav maldinājis citus deputātus, no tribīnes sakot, ka ar Finanšu un Veselības ministriju viss saskaņots? “Nē, neesmu nevienu maldinājis. Mediķiem algas ir vajadzīgas, un arī šie faktiski 20%, kas bija plānoti, bet kuru pilnībā droši vien nebūs, arī tas vēl ir par maz. Bet soli pa solim jāiet uz priekšu, un medicīnas darbinieku algas ir jāpalielina,” saka Skride.

Kāda ir deputāta politiskā atbildība par šādu pretrunīgu balsojumu?

“Nu jā, tātad, kā jau teicu, šiem grozījumiem bija jābūt. Budžets… lieta ir tāda, ka deputāti pārāk maz tiek iesaistīti budžeta veidošanā vasarā, rudenī. Tās divas nedēļas, kad budžets tiek atnests uz Saeimu, tas ir ļoti īss laiks. Un faktiski tādas valdības, valsts stabilitātes vārdā budžets ir jāpieņem,” skaidro Skride.

Pretēji Judina teiktajam Skride norāda, ka Finanšu ministrijas negatīvo atzinumu toreiz esot varējuši izlasīt visi deputāti: “Visi noteikti tika iepazīstināti ar Finanšu ministrijas atzinumu, tas tā vienmēr notiek. Finanšu ministrijas atzinums vienmēr tiek pieprasīts.”

Juta Strīķe

Saeimas deputāte no Jauno konservatīvo partijas, kas savukārt pārstāv lozungu “bezkompromisa tiesiskums”. Arī Strīķe atbalstīja abus pretrunīgus likumus.

Viņa par Finanšu ministrijas atzinumu par mediķu algām neesot zinājusi. “Atceroties pagājušā gada beigas, bija ļoti skaidri redzama krīzes situācija medicīnā. Neatliekamā medicīniskā palīdzība atradās tiešām uz izdzīvošanas, pat vairs pāri izdzīvošanas robežai. (..) Dzirdot to krīzes situāciju medicīnā, šis bijis zināmā mērā solis, lai 2019. gada budžetā iestrādātu šo pieaugumu. Un arī pateicoties tam balsojumam uz 2019. gadu, šie līdzekļi tai skaitā tika atrasti. Ja mēs atceramies, tad mūsu partijas pārstāvis bija vienīgais, kas no tribīnes izteica bažas par turpmāko soļu iespējamību,” saka Strīķe.

Tik tiešām, Jaunās konservatīvās partijas biedrs Gatis Eglītis kāpa Saeimas tribīnē un izteica šaubas, ka skaidrības par 2019. gada iespējām budžetā nav. Bet par riskiem attiecībā uz 2020. un 2021. gada budžetu nebija ne vārda.

Kāda ir deputātes politiskā atbildība par šādu pretrunīgu balsojumu?

“Mana politiskā atbildība ir pieņemt tos politiskos lēmumus, kas ir nepieciešami sabiedrībai konkrētajā brīdī. Bet precīzāk es jūsu jautājumu nesaprotu,” saka Strīķe.

Juris Pūce

Pārstāv “Attīstībai/Par!”, pašlaik vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet pirms gada vēl bija Saeimas deputāts un arī balsoja par mediķu algu pieaugumu.

Tagad viņš atzīst – bijusi kļūda balsot par algas pielikumu 20% apmērā uz trim gadiem, nevis tikai uz 2019. gadu.

“Pirmkārt, es paļāvos uz to piedāvājumu, kas komisijā tika izskatīts, un atbildīgā komisija to skatīja. Es paļāvos uz to, ka tas ir iespējams. Es, protams, arī apzinos to, ka veselības aprūpes darbinieku atalgojums, arī kopīgais veselības aprūpes finansējums, ir jāpaaugstina Latvijā. Un redzēju to kā vienu no metodēm. Turklāt uz to brīdi, 13.decembri, mēs visnotaļ gatavojāmies situācijai, ka visdrīzāk nākamo gadu iesāksim ar tehnisko budžetu, un bija nepieciešams regulējums, kas risinātu mediķu algu situāciju uzreiz konkrētā 2019. gadā,” skaidro Pūce.

“To, ko es atzīstu – savu kļūdu, arī personisku kļūdu. Apzinoties to, ka diezin vai valsts spēs šo apjomu finansēt arī turpmākos gados, es neuzstāju to, ka tas regulējums attiecas tikai uz vienu gadu. Vajadzētu attiecināt tikai uz 2019. gadu. (..) Es neuzskatu par savu kļūdu balsojumu par 2019. gada algu līmeni. Tas bija nepieciešams, lai tehniskā budžetā varētu ieplānot algu palielinājumu.

Bet tas, ka šis regulējums attiecas arī uz 2020., 2021. gadu, bija kļūda, ko tobrīd Saeimā nevajadzēja pieļaut,” atzīst Pūce.

Pūce ir viens no retajiem, kurš lietas nodala skaidri: par 2019. gada algu pieaugumu vajadzēja nobalsot, taču likumā apsolīt, ka tā būs arī 2020. un 2021. gadā, nedrīkstēja. Bet daudzu Saeimas deputātu teiktais arī tagad – gadu pēc balsojuma – neliecina kaut par minimālu ekonomisku analīzi.

Ojārs Ēriks Kalniņš

“Jauno Vienotību” pārstāvošais Saeimas deputāts ar ilgu pieredzi.

“Informācija, kas man bija tajā laikā, - es biju gatavs atbalstīt mediķus. Es varbūt nezināju par finansiālajām iespējām. Un es domāju – tas ir galvenais, ka mēs cerējām, ka to varēs realizēt. Man ir cerība, ka valdība tomēr arī šodien atradīs risinājumu, kā sasniegt šos palielinājumus. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi to panākt,” saka Kalniņš.

Ramona Petraviča

Pārstāv “KPV LV”, pirms gada Saeimas deputāte, tagad arī vēl labklājības ministre. Balsoja “par” abiem pretrunīgiem likumiem – mediķu algu pieaugumu un 2020. gada budžetu.

“Atceros to laiku, jā, un es arī nobalsoju, atbalstot algu pieaugumu mediķiem. Noteikti, ka mums tās prognozes tajā brīdī bija daudz optimistiskākas un noteikti rožainākas, nekā izrādījās tā reālā patiesība, kāda tā ir. Un tas ir ļoti negatīvs piemērs, kā ir sanācis.

Un, protams, mums nebija pilnas informācijas, ka tiešām tas budžeta deķītis būs tik plāns un nevarēs izstiept, lai pietiktu visiem,” saka Petraviča.

Krišjānis Feldmans

Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas.

“Es lepojos ar savu 13. decembra balsojumu. Es esmu prasījis vairākiem ārstiem, ko viņi domā, vai man vajadzēja tajā dienā balsot pret, tai skaitā arī rezidentiem un jaunajiem ārstiem. Viņi man ir apliecinājuši, arī vairāki ir Jaunās konservatīvās partijas biedri - ļoti pareizi, ka vajadzēja balsot par. Citādāk, zinot, kā strādā, ar ko mums bija kopā tālāk jāturpina strādāt, nebūtu nekas. Būtu ārprātīga krīze medicīnas nozarē. Šobrīd mēs ar šo balsojumu, kurš, protams, nāca šis balsojuma dokuments no Sociālo lietu komisijas, kur es neesmu un, redziet, deputāti jau nevar ietekmēt... Ir jābalso par vai pret, mēs nevaram Saeimas sēdē koriģēt aprēķinus. Komisija tos ir izskatījusi, un es uzskatu, ka

tas balsojums, jā, varbūt optimistisks, bet man liekas, pilnībā pamatots,” saka Feldmans.

Ilze Indriksone

Saeimas deputāte no Nacionālās apvienības

“Tajā brīdī es biju iepazinusies ne detaļās, bet konceptuāli jā. Un otrs, ka es arī biju iepazinusies ar izaugsmes prognozēm. Man bija tāda paļāvība, ka šī izaugsme turpināsies. Varbūt tas bija savā ziņā pieredzes trūkums tai brīdī, kad varbūt makroekonomiskā situācija tomēr mainījās, un šī izaugsme nebija tik liela, kā cerēts,” skaidro Indriksone.

2018. gada beigās, kad tika pieņemts minētais Saeimas lēmums, Finanšu ministrija prognozēja, ka 2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugums būs 3%. Šogad prognozes ir koriģētas uz 2,8%.

Jānis Reirs

“Jaunā Vienotība”, savulaik bijis finanšu ministrs un arī tagad ir finanšu ministrs. Pērn decembrī bija Saeimas deputāts, bet iepriekšējā valdībā labklājības ministrs.

Pērn 13. decembrī kopā ar pārējiem balsoja “par” mediķu algu 20% pielikumu trīs gadu garumā. Un tāpat valdībā balsoja un aizstāvēja 2020. gada budžetu, kur gluži 20% nav paredzēti

Līdzīgi kā citi deputāti Reirs pauž, ka ar Finanšu ministrijas atzinumu tolaik nav iepazinies. “Mediķu algu paaugstināšanas likums – tas sevī ietvēra arī otru daļu, kas ir ieņēmumu avoti. Un es domāju – ja pēc tam Saeima arī šos ieņēmumu avotus nenolikvidētu, tad mēs varētu runāt par šīm summām, kas ir iespējams. Bet tālāk Saeima nolikvidēja arī šos ieņēmumu avotus. Bija paredzēts, ka būs brīvprātīga apdrošināšana, un tika plānoti ieņēmumi vairāku desmitu miljonu apmērā,” saka Reirs.

Viņš pirms gada bija Saeimas Sociālo lietu komisijā. Vai tur deputātus iepazīstināja ar Finanšu ministrijas atzinumu? “Es jums saku – ne tikai par atzinumu, bet arī par to, ka šī atalgojuma sistēma sastāvēja no divām daļām: gan algu paaugstināšana, gan avoti šai algu paaugstināšanai. Un tajā laikā, kad notika balsojums, avoti bija saglabāti. Pēc tam šos avotus vienkārši likvidēja,” skaidro Reirs.

Pirms balsojuma gan deputāts Eglītis minēja, ka Finanšu ministrija brīdināja par kompensējošā mehānisma trūkumu. “Es jums vēlreiz saku, ka likums tika pieņemts tādā veidā – lai šo 20% algu pieaugumu varētu veikt, ir nepieciešami avoti. Un šie avoti sastāvēja no: pirmkārt, 1% palielinātais sociālais nodoklis vispārējā režīmā strādājošiem. Un otrs avots bija brīvprātīgā apdrošināšana,” pauž Reirs.

Taču jāņem vērā, ka par vienu procentpunktu palielinātā sociālā iemaksa, ko novirza veselības jomai, tika ieviesta jau 2018. gadā. Tā nav likvidēta ne šogad, ne arī nākamgad, bet tās pienesums jau ir saplānots esošajām vajadzībām, tostarp nākamgad. Un nofinansēt ar to vēl 20% algu pieaugumu mediķiem nevar, par ko liecina arī nākamā gada pieņemtais budžets.

Savukārt no brīvprātīgās apdrošināšanas tiem, kas patlaban sociālās iemaksas neveic, guvuma summa bija aptuveni pieci miljoni eiro gadā. Tātad tas nenosedz simtiem miljonu uzņemtās saistības pret mediķiem. Turklāt tās “likvidēšanā” piedalījās arī Reirs, proti, 17. janvāra Saeimas balsojumā, kas paredz šo sistēmu atlikt, ir atrodams Reira “par”.

Vai pieredzējis politiķis saskata savu atbildību šajā neizpildītajā solījumā?

“Šajā gadījumā nē. Vēlreiz atkārtošu, ka sistēma paredzēja, ka tie cilvēki, kas nemaksā sociālās iemaksas, veic brīvprātīgo apdrošināšanu, un Saeima no tā atteicās. Praktiski zaudējot ieņēmumu daļā vairākus desmitus miljonus,” saka Reirs.

Turklāt likumā mediķu algām paredzēts pieaugums par 20% arī 2021. gadā. Un tam būs nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Pirms 2020. gada budžeta pieņemšanas simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijā "Viena diena bez ārstniecības personas". Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, vienošanās netika panākta.

Mediķi norāda, ka veselības aprūpes finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļaušot pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.

Pēc tam, kad Saeima apstiprināja 2020. gada budžetu, mediķi solīja protesta akcijas turpināt. Neraugoties uz mediķu lūgumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu, Valsts prezidents Egils Levits to izsludināja, turklāt plānotā protesta dienā - 28. novembrī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti