ĪSUMĀ:
- Eiropas Komisija publicē rekomendācijas dalībvalstīm.
- Latvijai iesaka stiprināt veselības aprūpes jomu.
- EK: reformas šajā nozarē joprojām atrodas sākotnējā stadijā.
- EK: jārūpējas par pieejamību, lai izvairītos no tā, ka slimības tiek ielaistas.
- Problēma ir sabiedrībā plaši izplatītais neveselīgais dzīvesveids.
- EK arī iesaka paplašināt dīkstāves pabalstu saņēmēju loku.
- Stimulējot ekonomiku, vēlams ieguldīt vairāk zaļajās un digitālajās tehnoloģijās.
- Būtu jānodrošina, lai ātrs un stabils internets būtu pieejams arī laukos.
- EK uzstāj, ka būtu jāiegulda līdzekļi atkritumu pārstrādē.
- Būtiski ir renovēt un siltināt ēkas, lai palielinātu to energoefektivitāti.
- Tāpat tiek pieminēta arī videi draudzīgāka transporta attīstība.
- EK slavē Latvijas panākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu.
Eiropas Komisija publicēja rekomendācijas katrai dalībvalstij, kas tai būtu jādara, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo jomu krīzes laikā. Pašreiz visa ES piedzīvo smagu ekonomisko krīzi un visās dalībvalstīs ir recesija. Tāpēc EK daudzas rekomendācijas ir līdzīgas.
Veselības aprūpes stiprināšana ir viens no galvenajiem šā gada Eiropas Komisijas ieteikumiem. Kaut arī Latvija ir spērusi savlaicīgus soļus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, pandēmija vēlreiz parāda, ka medicīnas nozarei ir nepieciešams vairāk līdzekļu un arī vairāk darbinieku.
Eiropas Komisija norāda, ka reformas šajā nozarē joprojām atrodas sākotnējā stadijā. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz ģimenes ārstu un dažādu izmeklējumu pieejamības paplašināšanu, lai izvairītos no tā, ka slimības tiek ielaistas. Tāpat nozīmīga problēma arī sabiedrībā plaši izplatītais neveselīgais dzīvesveids.
Investēt veselības aprūpē Latvijai rekomendēts jau iepriekš.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā vienotība”) norāda, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpi ir ietverti rekomendācijās visām bloka valstīm.
“Latvijas gadījumā mēs esam šo uzsvaru uz veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu likuši arī iepriekšējos gados, jo jāatzīst, ka Latvijā finansējuma līmenis veselības aprūpes sistēmai ir viens no zemākajiem ES. Līdzīgas rekomendācijas pašlaik ir visām ES dalībvalstīm, jo ar šo veselības krīzi saskaras visas dalībvalstis,” pauda Dombrovskis.
Latvijas gadījumā uzsvars likts uz sociālās aprūpes sistēmas stiprināšanu kopumā un ieteikts meklēt elastīgākus risinājumus darba tirgū – arī attiecībā uz dīkstāves pabalstiem.
Viņš arī akcentēja nepieciešamību paplašināt to cilvēku loku, kuriem ir pieejami dīkstāves vai citi pabalsti, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa varētu veiksmīgi pārvarēt šo krīzi.
Dombrovskis uzsver, ka, stimulējot ekonomiku, būtu vēlams ieguldīt pēc iespējas vairāk līdzekļu zaļajās un digitālajās tehnoloģijās. Šādi ieguldījumi var palīdzēt ne tikai pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi, bet arī ļaus modernizēt ekonomiku un sasniegt Parīzes klimata nolīgumā ietvertos mērķus.
Ieteikumos tiek norādīts, ka Rīgā un citās lielākajās pilsētās ir plaši pieejams ātrgaitas internets. Tomēr laukos paveras pavisam cita aina. Tādēļ būtu vērts nodrošināt, lai ātrs un stabils internets būtu pieejams ne tikai pilsētniekiem.
Ziņojumā teikts, ka digitālās prasmes ir tikai 43% iedzīvotāju un ieteikts ieguldīt to uzlabošanā. Covid-19 krīze šo nepieciešamību ir vēl vairāk saasinājusi.
Eiropas Komisija uzstāj, ka būtu jāiegulda līdzekļi atkritumu pārstrādē.
Šobrīd izlietotais stikls un plastmasa tiek ļoti maz pārstrādāti. Būtiski ir renovēt un siltināt ēkas, lai palielinātu to energoefektivitāti.
Tāpat tiek pieminēta arī videi draudzīgāka transporta attīstība. Tas ir būtiski, piemēram, lai palīdzētu Rīgas apkaimē dzīvojošajiem nonākt darbā, neizmantojot automašīnu.
Visbeidzot, Eiropas Komisija uzslavē Latvijas varasiestāžu panākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu. Finanšu nozares kontrole tagad ir kļuvusi krietni efektīvāka. Tomēr uzraudzību šajā jomā vēl ir iespējams pilnveidot, uzlabojot risku analīzi. Tāpat darbs ir jāpieliek, lai veicinātu finanšu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo tiesāšanu.
