Kamēr uguns postīto Rīgas pili pēc Jāņu brīvdienām devušies apsekot apdrošinātāji, būvinženieri un citi eksperti, Vēstures un Rakstniecības muzeju darbinieki uz sausām telpām pils iekšienē pārceļ aplietos muzeja krājumus un gaida lēmumu, vai daudzās muzeju vērtības evakuēs pavisam projām no Rīgas pils.
„Mums ir jāsaņem slēdziens par Rīgas pils tehnisko stāvokli, vai un kad tur varētu tikt atjaunota elektrība un citas komunikācijas. Tad atkarībā no atbildes uz šiem jautājumiem arī tiks lemts, ko darīt ar krājumu,” stāsta Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
Slēdzienu par Rīgas pils tehnisko stāvokli dos ēkas īpašnieks „Valsts nekustamie īpašumi”. Ja komunikācijas nevarēs laikus atjaunot, vairāk nekā diviem miljoniem priekšmetu no trīs muzeju krājumiem būs jāmeklē jaunas mājas. Kā atzīst Garjāns, citu pilnībā piemērotu telpu Rīgā tam pašlaik nav, bet piedāvāti ir vairāki varianti, tostarp bijusī skolas ēka Skuju ielā Vecmīlgrāvī, ko kā noliktavu rekonstrukcijas laikā izmantoja „Ziemeļblāzmas” kultūras pils.
Jārēķinās, ka krājumu pārvietošana būtu ļoti dārga un laikietilpīga, atzīst Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. „Ja kādam liekas, ka to var izdarīt nedēļas vai mēneša laikā, tad tā tas nav. Lai visus šos milzīgos krājumus pārvietotu, tas ir gandrīz gads. Un, protams, tas ir cilvēkresursu ietilpīgi, naudas resursu ietilpīgi, tas patiešām ir ļoti, ļoti nopietns un atbildīgs darbs.”
Rīgas pils kompleksā atrodas Nacionālais vēstures muzejs, kā arī krājumi Rakstniecības un mūzikas muzejam un Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas nodaļai. Ugunsgrēka dzēšanas darbos visvairāk cieta tieši Vēstures un Rakstniecības muzeju eksponāti, kopumā ap 60 tūkstošiem eksponātu. Tiek lēsts, ka krājuma pilnīga evakuācija no pils maksātu vairāk nekā 3 miljonus latu.
