Jautāta par iespējām, kā sabiedrisko mediju vadības meklējumos izvairīties no iespējamas politiskas ietekmes, KM pārstāve norādīja, ka nekas labāks par atklātu konkursu līdz šim nav redzēts.
"Jebkura darbinieka meklēšana atklātā konkursā, ņemot vērā iespējas arī publiski redzēt šīs diskusijas, tas ir ļoti liels solis uz priekšu," teica Pauloviča. Viņaprāt, tas cilvēkiem dotu iespēju redzēt un novērtēt augstu amatu pretendentu atbilstību.
Pauloviča atturējās komentēt publiski izskanējušos iespējamos pretendentus uz Latvijas Radio valdes locekļa satura jautājumos amatu, jo par tiem nav oficiālas informācijas.
"Bet tas, kā mēs to redzam, - ir jābūt iestrādātam šajā jaunajā [Sabiedrisko mediju] likumā atklāta konkursa principam ar atklātām diskusijām. (..) Tas varētu novērst neuzticēšanos un aizdomas par to, ka kādam ir kādas īpašās intereses," sacīja ministrijas pārstāve.
Viņa norādīja, ka sabiedrisko mediju vadības meklējumos var piesaistīt profesionālas personāla atlases kompānijas, kas varētu pārraudzīt šo procesu, taču gala lēmumu vienalga pieņemtu attiecīgās iestādes vadība.
Pēc KM pārstāves sacītā, būtu jāmaina arī sabiedrisko mediju pārvaldes sistēma – tai būtu jābūt pārredzamai, caurspīdīgai un saprotamai. Jo sistēma būs caurspīdīgāka, jo lielāka būs sabiedrības uzticība sabiedriskajam medijam.
Tā kā sabiedriskie mediji tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, tiem jāpārstāv sabiedrības intereses un arī jābūt gan pietiekami caurspīdīgiem, gan "ļoti lielā kvalitātē", piebilda Pauloviča.
"Nenoliedzami, tas prasa papildu līdzekļus. Tāpēc arī Kultūras ministrija iestājas par to, lai sabiedriskajam medijam turpmākā pārredzamā periodā būtu papildu līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu gan saturu, gan tehnisko nodrošinājumu," teica Pauloviča.
Viņa aicināja medijus būt aktīviem un līdz 5. janvārim Saeimā iesniegt priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju likumam, kā nākotnē labāk pārvaldīt sabiedriskos medijus – Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
