Mirušo ģimenes atzīst, ka pretēji solītajam uzņēmums par bāreņos palikušajiem bērniem neinteresējas, tāpēc pabalstu bez apgādniekiem palikušajiem pieciem bērniem nāksies piedzīt tiesā.
Elizabetei bija divi mēneši, kad tētis nomira. Šodien viņai ir septiņu mēnešu jubileja. Savu tēti viņa iepazīs tikai fotogrāfijās, jo Kristaps Circenis gāja bojā pērn 3.novembra pēcpusdienā, kad kopā ar ražotnes vadītāju Mārtiņu Vilgutu kārtējo reizi devās iekšā vienā no ražotnes bunduļiem jeb tvertnēm. Tas abiem nebija nekas īpašs, jo pēdējos divus mēnešus viņi paši tās bija tīrījuši.
“Visas 60 dienas viņi tīrīja to masu. Tas, ko Kaspars [Brunovskis] pēc tam teica, ka viņi paši ielīda gāzes kamerā, nu, tā nebija pašnāvība. Viņiem draudēja – ja jūs netiksiet galā, jūs atlaidīs. Visus!” tagad stāsta bojāgājušā strādnieka sieva Kristīne Circene.
Jau nākamajā dienā pēc traģēdijas uzņēmuma vadība žurnālistiem teica, ka mirušie paši vainojami nāvē, jo iegāja telpā, kur nedrīkstēja iet, un rupji pārkāpa drošības noteikumus
“Tur viņiem nebija jābūt!” toreiz apgalvoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis.
Pēc liecinieku iztaujāšanas un dokumentu pārbaudes Valsts darba inspekcijas atzinumā būs pausts pretējais – darbinieku nāvē, visticamāk, vainīga ir vadība.
“Mēs esam primāri konstatējuši cēloņus un darbinieku vainu neesam konstatējuši, kas arī būs slēdzienā,” atklāj Rīgas reģionālās darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.
“Visdrīzāk šajā slēdzienā atbildība gulsies uz darba devēju. Šie cilvēki strādāja ļoti riskantā vietā, un darba devējs neaprēķināja visus riskus,” skaidro Puķukalne.
Uzņēmuma “Zaļā Mārupe” valdes priekšsēdētāja Kaspara Brunovska viedokli tagad par šo Valsts darba inspekcijas slēdzienu iegūt nebija iespējams - viņš neatbild ne uz e-pastu, ne īsziņām, ne telefona zvaniem.
Viens no mirušajiem - ražotnes vadītājs Mārtiņš Vilguts bija ļoti kārtīgs, pat pedantisks. Visus veiktos darbus viņš fotografēja un fiksēja datorā, un bildes, kas tagad ir kļuvušas par pierādījumiem, bija kaudzēm. Pēc Mārtiņa nāves viņa datoru un mobilo telefonu no tuviniekiem paņēma “Zaļās Mārupes” pārstāvji. Arī Kristapa telefons ir pie viņiem.
“Visi attēli bija viņa telefonā. Pie policijas? Es nezinu, policija vispār nav ar mani sazinājusies. Lai gan atrodas gandrīz blakus uzņēmumam. Tas varbūt arī kaut ko izskaidro. Es trīs lūgumus esmu rakstījusi. Tikai 9. martā, gandrīz piecus mēnešus pēc notikušā, mani atzina par cietušo,” saka Kristīne Circene.
Arī cietušo ģimenēm, pretēji solītajam, uzņēmums “Zaļā Mārupe” vairs nepalīdz - apmaksāja bēru rīkošanu un viss. Pieciem bērniem, kas tagad aug bez saviem tētiem un apgādniekiem, nav nodrošināts ne solītais psihologa atbalsts, ne materiālā palīdzība. Tāpēc abas ģimenes vērsīsies tiesā, lai kompensāciju bērniem līdz 18 gadu vecumam piedzītu civiltiesiskā kārtā.
Ar izmeklētāju Olaines iecirknī intervija nebija iespējama. Valsts policijas preses pārstāvji apstiprina, ka ir uzsākts kriminālprocess par nonāvēšanu un veiktas ekspertīzes.
“Ir zināms, ka nāves iemesls ir saindēšanās ar metāna gāzi. Galvenais uzdevums izmeklēšanā ir noskaidrot, kādēļ šī saindēšanās ir notikusi. Vai vainīgi ir paši darbinieki, vai arī kaut kas no uzņēmuma puses,” norādīja policijas pārstāvis Dairis Anučins.
Bet noteicošais arī policijas izmeklēšanā būs Valsts darba inspekcijas atzinums.
Jau ziņots, ka 3.novembrī Jaunmārupē notika nelaimes gadījumu biogāzes ražotnē, kur, saelpojoties biogāzi, gājuši bojā divi un cietis viens darbinieks. Sākotnējā informācija liecināja, ka darbinieki nav lietojuši aizsardzības līdzekļus. Stacijā darbs nebija pārtraukts, tas netraucēja izmeklēšanai, jo telpas, kurās notika negadījums, ir atsevišķi no pārējā uzņēmuma.
