Viņš norādīja, ka pierobežā uztveršana nav pasliktinājusies, tieši otrādi – ir uzlabota gan tehniskā, gan satura ziņā.
Taču ir arī vietas, kur apraidi un Latvijas mediju uztveršanu var uzlabot, taču tam nepieciešami raidītāji un tas prasīs papildu izmaksas. Aplēses par apraides uzlabošanu iesniegtas atbildīgajām iestādēm, un tās ir dažādas atkarībā no tā, vai vēlas uzlabot tikai radio apraidi vai arī TV apraidi.
Bokta arī sacīja, ka pašlaik nav precīzu datu par to, cik tieši mājsaimniecību pierobežā nevar uztver Latvijas medijus. Turklāt bieži vien cilvēki apgalvo, ka Latvijas medijus neredz, bet īstenībā viņi paši “pagriež antenu uz kaimiņvalsti”, un ja pagrieztu antenu citā virzienā, Latvijas televīziju varētu uzvērt.
Jau vēstīts, ka LVRTC arī labi apzinās, ka ir nenoklātas vietas Latvijā. Tās atzīmētas arī pašu izveidotās kartēs. Taču signāla pastiprināšanai un citiem darbiem esot vajadzīgs finansējums. LVRTC peļņa 2014. gadā bija astoņi miljoni eiro.
Lai tomēr jautājumu par apraides uzlabošanu pierobežā beidzot virzītu uz priekšu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu deputāti vērsās Satiksmes ministrijā, lūdzot sagatavot informāciju par iespējamajiem risinājumiem. Vajadzības gadījumā lūgšot arī premjera iesaisti.
