ĪSUMĀ:
- Otrdien valdībā bija plānots iesniegt grozījumus noteikumos par specializētajām audžuģimenēm.
- Jaunu sistēmu bez vecākiem palikušo bērnu nonākšanai ģimenēs paredzēts ieviest jūlijā.
- Audžuģimeņu apvienība iebilst, ka iecerētā audžuģimeņu specializācija sašaurinājusies līdz divām.
- LM apgalvo, ka vienojusies ar NVO par zīdaiņus uzņemošu audžuģimeņu izslēgšanu.
- Audžuģimeņu apvienība iebilst - nav piekritusi nevienas audžuģimeņu grupas izslēgšanai.
"Sistēmas bērnu" ierakstos tieši specializētās audžuģimenes atbildīgā ministrija vienmēr uzsvērusi kā sadarbības partneri, kas sekmēs bērnunamu iztukšošanos un novērsīs līdz šim izplatīto praksi, kad krīzes situācijās bērni bieži vien vispirms nonāk krīzes centrā vai bērnunamā, nevis ģimeniskā vidē.
Paredzēts, ka darbu profesionālās audžuģimenes sāks vasaras vidū, tomēr vēl pirms pāris mēnešiem vēstīts par risku, ka pirmo bērnu nonākšana šādās ģimenēs dažādu apsvērumu dēļ varētu aizkavēties. Nedēļu pirms Labklājības ministrijas ieceres nodot Ministru kabinetam vajadzīgos grozījumus normatīvajos aktos publiskajā telpā nonāca asi strīdi starp ministriju un nevalstiskajām organizācijām.
Iepriekš solīts, ka specializētās audžuģimenes būs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem, kas cietuši no smagas vardarbības, zīdaiņiem un citām specifiskām grupām. Tagad plānots veidot tikai krīzes ģimenes un ģimenes bērniem, kuriem nepieciešama 24 stundu uzraudzība, stāsta audžuģimeņu pārstāve Ārija Martukāne.
Viņai nav skaidrs, kāpēc diskusijām par audžuģimenēm jābūt tik plašām.
"Kāpēc šī modeļa izstrādē ir jāiesaistās pilnīgi visiem?
Šobrīd ir gandrīz vai tā, visi kaimiņi spriež par to, kā tam vienam cilvēkam tur dzīvot," saka Martukāne. Viņa norāda, ka no topošā ministrijas piedāvājuma izslēgta pusaudžu grupa. "Tas ir tāds diezgan pasmags darbs, jo pusaudži Latvijā vispār ir problēma," viņa piebilst.
Šonedēļ, kad pēc sākotnējām iecerēm bija plānots grozījumus nodot valsts sekretāriem, aizvien notiek aktīvas tikšanās ar nevalstisko sektoru. Noteikumu gala versiju varētu iesniegt vien jaunnedēļ.
Ministra Jāņa Reira ("Vienotība") biroja vadītāja Linda Baļčūne uzsver,
pēc specializācijas zīdaiņu aprūpē vairs neesot nepieciešamības, jo valsts sociālās aprūpes centros zīdaiņu skaits esot stipri sarucis.
Ministrijas dati rādot, ka pirms gada ilgstošas aprūpes iestādēs dzīvojuši 33 mazuļi vecumā līdz diviem gadiem, bet šobrīd - vien astoņi. Neskaitot pašvaldību bērnunamus.
"Visa šī specializācijas lieta ir nedaudz pamainījusies. Tam piekrita arī sarunās NVO. Galīgajā variantā vēl izkristalizēsies par šiem smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet pilnīgi noteikti tā vienošanās ir par šīm krīzes audžuģimenēm, un tā ir tā iespēja nokļūt ikvienam bērnam ģimenē, nevis aprūpes iestādē. Neatkarīgi no vecuma, bet tas pamata uztraukums, kas ir visu sašūpojis un samulsinājis par šiem mazajiem bērniem, pilnīgi noteikti tā ir prioritāte arī ministrijai," stāsta Baļčūne.
Martukāne savukārt noraida ministrijas pārstāves teikto.
"Mēs nekad neesam piekrituši tam, ka nebūs mazuļu specializētās ģimenes. Nekad tāda runa nav bijusi.
Mēs neesam piekrituši tam, ka specializācija, kura būs bērniem ar īpašām vajadzībām, bet kuriem ir šie kopšanas pabalsti. Tādas runas vispār nebija. Ja mēs solām, tad mēs darām," uzsver audžuģimeņu pārstāve.
Vairākus mēnešus pie noteikumu izstrādes un grozījumiem strādāja arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās padomniece Ilze Rudzīte vērtē, ka pašreizējā noteikumu versija krietni atšķiras no iepriekš runātā.
"Ja mēs par kaut kādām lietām vienojamies, tad tomēr tās ir arī jāīsteno. Un tiklīdz notiek kaut kāda atkāpšanās, it īpaši attiecībā uz audžuģimenēm, tad tie, protams, ir riski, ka potenciālie cilvēki, kas grib kļūt par audžuģimenēm, ka viņi pārvērtēs, ņemot vērā, ka tā politika ir mainīga. Protams, šāda politikas maiņa ir risks, ka cilvēki nepieteiksies kļūt par audžuģimenēm. Visiem ir vajadzīga stabilitāte," uzsver Rudzīte.
Tāpat neapmierinātība ir ar noteikumiem, kas regulēs atbalsta centru darbību reģionos. Speciālistu ieskatā atbalsta centri izveidoti kā kontroles iestādes, nevis palīdzības sniedzēji.
Specializētajām audžuģimenēm un īpaši veidotiem atbalsta centriem darbu bija paredzēts sākt 1.jūlijā. Ministrija tagad plāno noteikumus valsts sekretāriem nodot 24.maijā.
KONTEKSTS:
Gada laikā, kopš Bērnu lietu sadarbības padomē norit darbs pie likumprojekta attiecībā uz specializētajām audžuģimenēm un atbalsta centru izveidi, reģionos noritējušas četras domnīcas, no kurām Labklājības ministrija apkopojusi idejas.
Pirmā padomes sēde notika pagājušā gada augustā. Tās mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk bez vecāku gādības palikušo bērnu nonāktu ģimeniskā vidē. Proti, mainīt sistēmu, kurā bērni atrodas institūcijās.
Iepriekš vēstīts, ka specializētās audžuģimenes, kas aprūpēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, zīdaiņus un smagā vardarbībā cietušus bērnus, darbu sāks 1.jūlijā. Tomēr audžuģimeņu apvienībā ir skeptiski par šo termiņu.
