Tā ir runga ar diviem galiem – saka Liepājas veterinārārsts Dzintars Tīds. Viņš spriež, ka, no vienas puses, sūdzamies par ielu stāvokli ziemā, bet, no otras puses, pārdzīvojam un neesam mierā par kaitējumu apkārtējai videi.
Dzintaru Tīdu reizēm pašu ir pārsteigušas baltās krāsas ielas ar sāls kārtu, kad ziema ir jau aiz muguras: „Tie ir tādi paradoksi. Jo vairāk cilvēki sūdzas, ka ielas ir slidenas, jo vairāk priekšniecība saka, kaisiet, kaisiet, kaisiet. Daļēji mēs paši ar savu rīcību panākam to, ka mēs kaisām daudz, jo mēs sūdzamies daudz. Ja mēs mazāk sūdzētos par slidenām ielām, priekšniecībai būtu vieglāk pieņemt lēmumu, ka kaisām mazāk.”
Par to, ka sāls ietekmē dabu, kokus un dzīvniekus, ir skaidrs, spriež vetārsts. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tā pilsētas dzīvnieka pēdiņas, kurš mājas staigā pa mīkstiem paklājiem, ir jūtīgākas pret dažādiem ārējiem faktoriem – ne tikai sāli, bet arī asfaltu un pat bruģi. Dzīvniekiem pēdās veidojas plaisas, kas ir īpaši jūtīgas pret sāli, tāpēc atbildība jāuzņemas arī suņu saimniekiem.
„Lielākā daļa suņu nav nemaz tik dumji. Viņi negrib staigāt pa sālītām ielām, labāk izvēlas citus maršrutus, bet, kur saimnieks liek, tur viņi arī iet. Var manīt, ka suņi cilā kājas, negrib iet, viņi jūt sāli, it īpaši, ja spilventiņi ir sasprēgājuši, sāls dedzina. Saimniekam jābūt gudram, neejam pa sālītām ielām un ietvēm,” saka veterinārārsts.
Jautājumi par sāls daudzumu pilsētas ielās šajās dienās ne vienu vien reizi uzdoti Liepājas Komunālās pārvaldes vadītājam Jānim Neimanim.
Pilsētā bijusi bēdīga pieredze ar apledojušām ielām, kas ilgtermiņā bija grūti izbraucamas.
Tāpēc pašvaldības vadība mudinājusi pievērst tam pastiprinātu uzmanību. „Vienu ziemu Liepāja pavadīja ar grumbuļainām ielām. Man rekomendēja šādu situāciju nepieļaut. Pašvaldība šobrīd nav tik trūcīga, tad arī mēs strādājam, lai šādas situācijas nepieļautu un lai sabiedriskais, operatīvais transports un autovadītāji ne ko tādu nepieredzētu,” saka Neimanis.
Liepājā 3,5 metru platā joslā uz vienu kilometru izmanto vai nu mazo sāls normu, kas ir 70 kilogrami, vai 140 kilogramus, kas ir lielā sāls norma. Sāls daudzums ir atkarīga no laika prognozēm, kam tiek sekots līdz.
„Mēs bieži izvēlamies lietot stiprāku normu, tad mums ir lielākas garantijas, ka būs reakcija ar sniegu un ielas būt tīrākas.
Ja mēs biežāk riskētu un izmantotu mazāku sāls normu, ņemot vērā mainīgos laika apstākļus, mēs būtu spiesti pēc īsa laika atkārtot un izmantot stiprāku sāls daudzumu, tiktu pazaudēts laiks, lai izpildītu normatīvus, un izdoti lielāki līdzekļi,” skaidro Neimanis.
Liepājā ceļu uzturēšanu ziemā veic uzņēmums „Clean R”. Uzņēmuma teritoriju un telpu uzkopšanas departamenta vadītājs Ģirts Baltrums spriež, ka viņi pilda Komunālās pārvaldes dežuranta uzdevumus un kaisa tik, cik norādīts.
Taču jautājums par sāls izmantošanu ielu uzturēšanā ir diskutējums. „Citas metodes, kas šobrīd ir zināmas un apzinātas, ir dārgākas nekā sāls, ko izmantojam Latvijā. Sabiedrība tam vēl nav gatava, jo labi zinām, ar kādām riepām braucam. Ja netiktu izmantota sāls metode, iespējams, ceļu stāvoklis būtu sliktāks. Izmantojot, piemēram, tikai šķembiņas, pilsētā būtu līdz 10 cm liela sniega kārta, ar ko būtu jārēķinās autovadītājiem,” norāda Baltrums.
Jautājums ir par to, vai ievērojam braukšanas distanci un vai esam gatavi sniegam pilsētā, spriež uzņēmuma pārstāvis. Tajā pašā laikā Baltrums uzsver, ka arī Liepājā varētu rosināt un mēģināt nākotnē eksperimentāli uz ielām izmantot saudzīgākas metodes un izvairīties no sāls, pēc tam vērot, kas notiek, un pieņemt lēmumus, kā strādāt nākotnē.
