Jāņa Čakstes muzejs Ozolnieku novada "Aučos" līdz šim atradās lielajā dzīvojamā ēkā, ko Jānis Čakste savulaik būvēja savai lielajai ģimenei, kurā auga deviņi bērni. Tā kā radu loks kļūst arvien plašāks, ģimene nolēma muzeju pārvietot. Pirms gada un četriem mēnešiem "Panorāma" līdzās atjaunotajai saimes mājai fiksēja arī graustu jeb vecās kalpu mājas atliekas. Taču pirmā prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste bija apņēmības pilna simtgades gadā jauno muzeju pabeigt.
Kristīne Čakste stāsta – jaunās ēkas būvniecībā grūtākais bija notīrīt vecās ēkas ķieģeļus, no kuriem bija paredzēts būvēt jauno. Tika rīkotas daudzas talkas, un ēka varēja tapt gada laikā. Čakstes muzeja būvniecībā tika izmantoti vienīgi ģimenes finanšu līdzekļi. Ieejas maksas muzejā nebūšot, bet varēs veikt ziedojumus.
"Mēs esam auguši demokrātiskā zviedru valstī, demokrātiskā ģimenē, kas mums devusi ļoti daudzas vērtības, un mēs jutām, ka mums ir jādod kaut kas atpakaļ. Un tad mēs izgudrojām, ka mēs ne tikai taisām muzeju, mēs to nesaucam par muzeju, tā ir Jāņa Čakstes māja. Ar to mēs ne tikai atsperamies vēsturē, bet arī lūkojamies uz priekšu. Tas nozīmē, ka mēs gribam strādāt ar cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti attīstīt sabiedrību, demokrātiju, diskutēt," teica Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste.
Jaunā Čakstes māja uzbūvēta kādreizējās kalpu mājas vietā no vēsturiskajiem ķieģelīšiem, bet iekšpusē ar mūsdienīgajiem risinājumiem parādīts stāsts par Jāņa Čakstes personību, demokrātiju un viņa dzimtu.
"Galvenokārt tas ir Kristīnes lieliskais darbs. Viņa gan izdomāja, ka to vajadzētu darīt, un arī tīri praktiski izdomāja, salika un lika mums visiem strādāt. Tie akmeņi fasādē ir vecie akmeņi. Pagājšovasar mēs likām un tīrījām tos akmeņus. Mēs jau minimāli to darbu esam izdarījuši. Lielo darbu citi ir izdarījuši. Sevišķi Kristīne, kurai bija vīzija," atzina Jāņa Čakstes mazmazdēls Kārlis Čakste.
Visām Latvijas valsts pirmā prezidenta atvasēm šodien apģērbu rotā pielīmēta sarkana sirsniņa. Prezidenta radi saka – uz muzeja atklāšanu sapulcējušies ap piecdesmit cilvēku no Jāņa Čakstes dzimtas atzara.
Visīpašākais stāsts ir Justīnei Zemgalai, kurai abi vectēvi ir bijuši Latvijas prezidenti. Prezidenta Gustava Zemgala dēls apprecēja Jāņa Čakstes jaunāko meitu. Justīne, līdzīgi kā daudzi citi no Jāņa Čakstes dzimtas, lielu daļu mūža pavadījusi Zviedrijā.
Jāņa Čakstes atvases norāda – viņiem visiem no bērnības ir ieaudzinātas vērtības, kas bija nozīmīgas arī pirmajam prezidentam. Gan tolerance, gan cieņa pret citiem, gan cita viedokļa uzklausīšana, pat ja tam nepiekrīti.
"Šis ir muzejs, kurā caur Jāņa Čakstes personību, viņa dzimtas likteņiem tiek izstāstīts, ko nozīmē būt latvietim. Tas ir tāds stāsts par to, kā mainās Zemgale, Zemgales saimniecības laiku gaitā, kas notiek ar cilvēkiem. Jāņa Čakstes dzimtas likteņstāstos ir visa Latvijas vēsture iekšā," piebilda ekskursiju vadītāja Ineta Freimane.
"Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi mācīties no tās vēstures, lai zinātu, kā tikt uz priekšu. Un tā simtgade patiešām ir tāds gads, kad var tādas lietas ļoti labi uzzināt, diskutēt, skatīties, mācīties," sprieda Kristīne Čakste.
Uz jauno ēku pārvesti arī iepriekš uzkrātie materiāli, bet Čakstes dzimtas koku tagad ataino saimes galds. Informācija pieejama arī angļu valodā un digitālā formātā. Pie jaunās ēkas iestādītas arī jaunas liepu un kastaņu alejas, un, gluži kā sendienās, tiek veidots arī liels ābeļu dārzs.
