„Nu jā, 13 gadi ir pagājuši.” Tolaik, kad Ieva (vārds mainīts) aptuveni 40 gadu vecumā stājās grūtniecības uzskaitē, vietējā slimnīcā ginekoloģe nenozīmēja izmeklējumu, kurā atklātu augļa pataloģiju. Ievai piedzima meitiņa ar Dauna sindromu. Ieva vērsās par veselības aprūpes kvalitāti atbildīgajā iestādē, un tā konstatēja pārkāpumus ārsta darbā. Vēršoties ar civilprasību tiesā, Ieva zaudēja, turklāt viņai diviem slimnīcas advokātiem no sava bērna invaliditātes pabalsta nācās samaksāt aptuveni četrarpus tūkstošus eiro. Eiropas Cilvēktiesību tiesa gan pēc tam atzina nepilnības tiesvedībā nacionālajās tiesās un sprieda, ka ir noticis tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums.
„Tiesa bija konstatējusi, ka tiesvedības procesā Latvijā ir pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi. Tāpat tiesa spriedumā izlēma, ka būtiskākais tiesību normu pārkāpums, kas saistīts ar privātās dzīves aizsardzības jautājumu, ir redzams - tiesa to atzina, konstatēja pārkāpumu un uz to norādīja spriedumā. Un tāpat tiesa norādīja, ka, ņemot vērā subsidaritātes principu, Cilvēktiesību tiesai nav jārisina nacionālās tiesas problēmas vai jāizskata lieta nacionālās tiesas vietā,” skaidro zvērināta advokāte Solvita Olsena, kura pārstāv Ievu.
Latvijai bija jāsamaksā Ievai aptuveni 10 tūkstošu eiro kompensācija – puse par tiesību pārkāpumu, puse jurista pakalpojumiem.
„Ja ir stājies šajā lietā spēkā spriedums Eiropas cilvēktiesību tiesā, tad tas ir jaunatklāts apstāklis, lai atjaunotu lietas izskatīšanu Latvijā…” - Solvita Olsena stāsta, ka pēc Cilvēktiesību tiesas sprieduma saņemšanas viņas kliente lūdza Augstāko tiesu atjaunot tiesvedību šajā lietā un norādīja uz Eiropas cilvēktiesības konstatētajiem faktiem.
„Latvijas Augstākā tiesa norādīja šos pašus faktus, piekrita, ka tādi ir, bet nesaprotamu iemeslu dēļ izdarīja secinājumu, ka nav pamata atjaunot tiesvedību. Augstākā tiesa, manuprāt, kļūdaini norāda, ka ECT vajadzēja konstatēt 6. panta – tiesības uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu. Ja mēs pētām ECT praksi, tad ir virkne spriedumu, ka, ja konstatē pārkāpumu vienā pantā, tad tas ir pietiekami, lai varētu pateikt, ka lietā ir bijuši būtiski trūkumi, ka cilvēktiesību pārkāpums ir noticis,” stāsta Olsena.
Tāpat arī Augstākā tiesa savā lēmumā norāda - lietu pārskata no jauna, ja nepieciešams atjaunot iepriekšējo stāvokli. Te Olsena norāda – civilprasībā ir konkrēts prasījums par viņas klientes zaudētās darba algas piedziņu, kas pēc būtības ir prasījums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Advokāti ļoti pārsteidzot Augstākās tiesas lēmums, jo no tajā minētajiem argumentiem secinājumi neizriet.
Arī Ieva ir nepatīkami pārsteigta un satriekta: „Man vienkārši apvainojoši ir tas, ka slimnīca, neveicot analīzes un viltojot dokumentus, tika sveikā cauri, es savukārt nevarēju strādāt, jo audzināju meitu invalīdi kopš dzimšanas, ne man darba algas, ne man pensijas kapitāla, ne kompensācijas, kas pēc Ārstniecības likuma būtu pienākusies”.
Vēl jānorāda, ka pēc Eiropas Cilvēktiesību sprieduma spēkā stāšanās Latvijas valdības pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce arī norādīja, ka šīs civilprasības izskatīšanā nacionālās tiesas nepienācīgi izvērtēja visus lietā svarīgos aspektus. Līce arī izcēla Eiropas Cilvēktiesību tiesas īpašo raksturu:
„Cilvēktiesību tiesa nekad neteiks, kā valstij bija jāizlemj. Nav valstij pienākuma pieņemt kādu konkrētu lēmumu vai nonākt pie kāda konkrēta rezultāta, valstij nav pienākuma kādu notiesāt vai kādu attaisnot vai kādu obligāti attaisnot, tā vietā valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu procesu, jo tikai kvalitatīvs process var novest pie kvalitatīva rezultāta. Tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta tam, cik un kā tiek atspoguļoti lietai svarīgie fakti, jo īpaši nacionālo tiesu nolēmumos. Un šis ir viens no gadījumiem, kad ECT ieskatā nacionālo tiesu nolēmumos nebija pienācīgi izvērtēti visi lietai svarīgie apstākļi”.
Lēmums par tiesvedības atjaunošanu nav pārsūdzams parastā procesuālā kārtībā. Tāpēc šajā lietā var apsvērt iespēju rakstīt konstitucionālu sūdzību un lūgt Satversmes tiesai izvērtēt faktu, ka šāds lēmums nav pārsūdzams, vai arī vēlreiz vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pamatojot sūdzību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, stāsta Olsena. Tāpat arī viņa apsver iespēju lūgt ģenerālprokuroru iesniegt protestu par šo Augstākās tiesas noraidījumu.
