Kopš pastāv Latvijas armija, pastāv arī parādes. Pirmā parāde Rīgā, kurā soļoja Latvijas karavīri, notika 1918. gada 23. decembrī. Nākamā 1919. gada 12. novembrī – vienu dienu pēc tam, kad tika padzīts Bermonta karaspēks. Kopš tā laika armijas parādes kļuva par ikgadējiem notikumiem.
Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs stāstīja, ka katru gadu divas dienas – 11. novembris un 18. novembris - bija tās, kad Rīgā un visās tajās Latvijas pilsētās, kurās atradās Latvijas armijas apakšvienības, notika tas, ko mēs šobrīd saprotam ar militārajām parādēm.
Parāžu formāts visus šos gadus, neskaitot okupācijas laiku, palicis nemainīgs. Mainījušies tikai karavīri un vienības, kas tajās soļo, un bruņojums, kas tiek atrādīts sabiedrībai. Tiesa, savulaik armija parādes notika pavisam citās vietās kā mūsdienās.
Visu laiku parādes notika Esplanādes laukumā, bet 1935. gadā, kad atklāja Brīvības pieminekli, 18. novembrī parādi pirmo reizi redzēja jaunatklātais Brīvības piemineklis.
“1939. gadā 11. un 18. novembrī parādes tika pārceltas uz Uzvaras laukumu, uz to vietu, kur tagad atrodas piemineklis, kurš 9. maijā piedzīvo lielus ļaužu masu uzplūdus,” stāstīja Ciganovs.
Pēc neatkarības atgūšanas 11. novembra parāde notiek pie Brīvības pieminekļa, bet 18. novembra – Daugavmalā. Kā toreiz, tā arī tagad neizsīkstoša armijas parāžu sastāvdaļa ir orķestris.
“Lai vienotu dažādas karaspēka vienības, ir vajadzīgs vienojošs elements, un orķestris ir viens no svarīgākajiem elementiem, kurš darbojas uz visām NBS vienībām un palīdz karavīriem vienoties kopīgā solī vienotā ierindas elementa izpildē,” uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents Dainis Vuškāns.
Gadu gaitā arī mainījies repertuārs, ko orķestris spēlē. Uz Latvijas simtgadi plānots izveidot jaunu parādes maršu.
Līdzīgi kā kādreiz, parādes joprojām nav spontāns notikums, un tam armijas dažādas vienības individuāli gatavojas jau ļoti savlaicīgi. Pēc tam visi pulcējas uz ģenerālmēģinājumu. Laika apstākļi tam nav nekāds šķērslis - parādes dienā visam ir jābūt perfektā kārtībā.
Mēģinājumos “mēs vienības sniegumus saliedējam, cenšamies panākt vienveidību, atrunāt dažādus elementus, kas vienībās netiek pielietoti vienādi, trenējamies”, skaidroja parādes komandieris Ingus Vizulis.
Šogad 11. novembra parādē varēs redzēt to, ko parasti var redzēt. Bet 18. novembra parāde būs skaitliski vislielākā, kas līdz šīm ir bijusi. Būs arī sabiedroto spēku tehnika no Ādažiem, mūsu pašgājējhaubices, kuras knapi mēnesi ir Latvijā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ieviesta jauna tradīcija - parādes notiek ne vien 11. un 18. novembrī, bet arī 4. maijā dažādās Latvijas pilsētās.
