Gan Latvijā, gan ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību, bet viszemākā aktivitāte ir personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.
Pērn Latvijā pieaugušo izglītībā piedalījās 15,6% ar augstāko izglītību un divpadsmit reizes mazāk pieaugušo ar pamatizglītību vai zemāku.
Latvijā tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu sievietes aktīvāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā (2021. gadā attiecīgi 11,5% un 5,5%).
Katram sestajam nodarbinātajam Latvijā atšķiras dzīvesvietas un darbavietas reģions
2021. gadā 83,5% no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kuriem darbavieta atradās Latvijā, strādāja tajā pašā reģionā, kurā dzīvoja. Katram sestajam nodarbinātajam (16,5%) faktiskās dzīvesvietas un darbavietas reģions atšķīrās.
Rīgā bija vismazākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem uz darbavietu jābrauc no cita reģiona – 3,3% nodarbināto iedzīvotāju strādāja citā Latvijas reģionā. Aiz Rīgas seko Latgale un Kurzeme, kur attiecīgi 4,4% un 6,6% nodarbināto atšķīrās dzīvesvietas un darbavietas reģions.
Pierīgā puse (51%) no visiem tur dzīvojošajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem strādāja citā reģionā, no tiem lielākā daļa (94,5%) – Rīgā.
Zemgalē piektā daļa (20,6%) nodarbināto uz savu darbavietu devās citā reģionā, no tiem lielākā daļa (78,5%) – uz Rīgu.
Latvijā biežāk pakļauti riska faktoriem
2021. gadā 26,4 tūkstoši jeb 41,9% bezdarbnieku darbu pārtrauca darbinieku skaita samazināšanas vai uzņēmuma likvidācijas dēļ.
Otrs biežāk minētais pēdējā darba pārtraukšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, ko norādīja 19,2 tūkstoši jeb 30,5% bezdarbnieku.
2020. gadā 0,8% no Latvijā nodarbinātajiem atzina, ka darbā ar tiem ir noticis nelaimes gadījums (vidēji ES – 2,3%). 59,9% no nodarbinātajiem, kuri atzinuši, ka darbā ar tiem ir noticis nelaimes gadījums, šī negadījuma rezultātā nespēja strādāt gūto savainojumu dēļ (ES – 64,8%).
Latvijā nodarbinātie (70,3%) biežāk nekā ES (62,1%) ir norādījuši, ka darbā tie ir pakļauti riska faktoriem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt to fizisko veselību. Kā galvenos darba vides riska faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē fizisko veselību, nodarbinātie norādījuši smagumu celšanu vai pārvietošanu – 16,4% (ES – 9,1%), paaugstinātu redzes sasprindzinājumu – 16,1% (ES – 10%), kā arī nogurdinošas un sāpīgas pozas – 11,7%, kas vidēji ES bija biežāk norādītais riska faktors (13,2%).
Tāpat arī Latvijā nodarbinātie (46,3%) biežāk nekā ES (44,2%) ir norādījuši, ka darbā tie ir pakļauti riska faktoriem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt to garīgo veselību.
Kā galvenie faktori garīgās veselības riskam tika norādīti: darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolēniem (20,1% Latvijā nodarbināto un ES – 10,3%), laika trūkums vai pārmērīgs darba apjoms – 14,5% (ES – 19,2%), kā arī nedrošība darbā, ko norādījuši 5% Latvijas nodarbināto (ES – 6%).
Jo izglītotāki, jo lielāki riski, kas ietekmē garīgo veselību
2020. gadā 77,8% nodarbināto bez skolas izglītības, zemāku par sākumskolas izglītību, ar pamatskolas vai sākumskolas izglītību ir norādījuši par saskaršanos ar riskiem, kas nelabvēlīgi ietekmē to fizisko veselību, bet ar augstāko izglītību – 64,7% nodarbināto.
Savukārt faktorus, kas spēj nelabvēlīgi ietekmēt personas garīgo veselību, biežāk ir norādījuši nodarbinātie ar augstāko izglītību (52,2%), nekā nodarbinātie bez skolas izglītības, zemāku par sākumskolas izglītību, ar pamatskolas vai sākumskolas izglītību (37,9%).
CSP norādīja, ka informatīvajā apskatā ir apkopota statistiskā informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Darbaspēka apsekojuma gada izlases apjoms 2021. gadā bija 29 861 mājoklis. Kopumā aptaujāti 32,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29,1 tūkstotis iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.
