Viļakas novada domē kārtējā sēdē viens no jautājumiem, kas tika izskatīts, bija par VARAM izveidoto un prezentēto administratīvi teritoriālās reformas modeli. Viļakas novada deputāti uzskata, ka jaunā teritoriālā reforma ir politiskā spēle un pašvaldībām apvienoties vajadzētu brīvprātīgi.
"Vienalga, kā sauksies - tas ir jauns novads ar jaunu vadību, jauniem speciālistiem. Visu jaunu dibina. Zinu, ka tas dārgi izmaksās, bet tas vismaz ir godīgi arī pret atlikušajiem pievienotajiem novadiem," teica Viļakas novada domes deputāts Andris Slišāns. Savukārt Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atzina, ka pēc refromas kartes publiskošanas ir grūti motivēt darbiniekus strādāt.
Plānotā teritoriālā reforma paredz ka Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadus pievienos Balvu novadam, kā tas bija arī vēsturiski pirms desmit gadiem, kad pastāvēja dalījums rajonos. Taču pašvaldības nav ar to apmierinātas, jo tādējādi pakalpojumi iedzīvotājiem kļūs grūtāk pieejami un to sasniegšana izmaksās vairāk. Savukārt tas sekmēs lauku depopulāciju.
"Ja saliek kopā, tad šie visi reģioni būs zaudētāji tikai tāpēc, ka uzņēmēji redzēs, ka tā rosība ir mazāka, un arī nebūs ieinteresēti ieguldīt kaut kādus līdzekļus," akcentēja Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Savukārt Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore stāstīja, ka 2009. gadā, kad bija pirmā reforma, Balvos infrastruktūras un valsts iestāžu pakalpojumi bija saprotami un pieejami. "Tad šajos desmit gados faktiski viena daļa valsts pakalpojumu Balvos nav pieejama. Un arī banku pakalpojumi tikpat kā nav pieejami," norādīja Tabore. Pašvaldību vadītāji atzīst, ka šobrīd vēl neizprot, pēc kādiem kritērijiem ir veidota gaidāmā teritoriālā reforma. Tāpat nav skaidri saprotams arī tās mērķis. "Sazīmēt Rīgā vienkārši karti, vēl jo vairāk - tie paši vecie rajoni, tas nav tāds liels prāta darbs. Te daudz dziļāk jābūt pamatojumam un iedzīvotāju interesēm it sevišķi," teica Tabore.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs maijā uzsāks vizītes uz Latvijas novadiem, kas ilgs līdz rudenim. Pašvaldības cer, ka tiks uzklausītas un diskusiju rezultātā spēs vienoties par visām iesaistītajām pusēm labāku risinājumu.
