“Es pozitīvi vērtēju to, ka Valsts prezidents nolēmis padziļināti interesēties par integrācijas jautājumiem un iesaista tajā arī zinātniekus, ekspertus, un organizēt šajos jautājumos diskusijas. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka prezidents aicina domāt valsts pārvaldi par integrācijas politikas pārvaldības efektivizēšanu,” sacīja ministre.
Integrācijas politikas pārvaldību un ieviešana ir pārāk sadrumstalota un koordinācija nav pietiekama, kā dēļ resursi integrācijas jautājumu risināšanai, iespējams, netiek pietiekoši efektīvi izlietoti – norādīja Melbārde, sakot, ka šajā ziņā sakrīt viņas un prezidenta domas.
“Ir atsevišķi jautājumi, kur mūsu domas sakrīt, ir jautājumi, kurus redzu, ka būs ļoti diskutabli sabiedrībā, piemēram, valodas jautājums. (..) Esmu pati jau sekojot līdzi sabiedrības reakcijai un secinājusi, ka priekšlikumi saistībā ar valodas jautājumiem tiek uztverti ļoti pretrunīgi.
Sabiedrībā uzreiz izvērsās diskusija par automātiskās pilsonības piešķiršanu visiem jaundzimušajiem,” sacīja ministre.
Priekšlikumi ir izteikti, un svarīgi turpināt diskutēt. Dažādi politiskie spēki, sabiedriskās organizācijas, acīmredzot, nāks ar saviem argumentiem, un katrs mēģinās pārliecināt par savu taisnību.
Viņa arī uzsvēra, ka ir būtiski laikus sākt strādāt pie jaunās politikas pamatnostādnēm, lai dotu iespēju dažādām sabiedrības grupām izteikt savus viedokļus, un skatīties, kas ir tie viedokļi, kas sabiedrībā visplašāk ir pārstāvēti.
“Integrācijas politika pēc būtības ir sadrumstalots jautājums pārvaldes ziņā, tāpēc ir labi, ka mēs esam ļoti laikus sākuši runāt par to, ka līdz 2018.gadam iespējams šo pārvaldību pilnveidot,” komentēja Melbārde.
Kultūras ministre pauda bažas, ka valdībā apstiprinātā politika ne vienmēr iet kopsolī ar finansējumu, tajā skaitā Sabiedrības integrācijas fondu: “Un te ir iespēja vēl strādāt pie tā, lai valdības pieņemtās pamatnostādnes tiek labāk saskaņotas ar dažādu institūciju darbību, arī finansēšanas plāniem un programmām.”
