Kuldīgas slimnīca ir trešā līmeņa slimnīca. Tas nozīmē – tajā pieejama aprūpe piecās obligātajās jomās un neatliekamā palīdzība. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds atklāja, ka
sarunā ar Veselības ministriju izskanējis aicinājums no kādiem pašlaik pieejamiem pakalpojumiem atteikties, minot dzemdniecību un ķirurgu dežūras naktīs.
Tas esot izsaucis neizpratni ne tikai slimnīcas vadītājam, bet arī darbiniekiem, jo slimnīcas attīstībā ieguldīts daudz – gan jaunu iekārtu iegādē, gan personāla piesaistē.
Līdz nākamajai tikšanās reizei ar Veselības ministrijas darbiniekiem slimnīcai ir jāsagatavo savs redzējums par tās nākotni.
“Mēs apzināmies, cik lielu reģionu mēs aptveram, cik daudz iedzīvotājiem mēs sniedzam šo palīdzību, it sevišķi nakts stundās. Ja mēs no tā atsakāmies, tas nozīmē, ka reāli kļūstam par aprūpes slimnīcu, kas rūpējas tikai par veciem iedzīvotājiem. Kur pārējie ārstējas, mums vairs nav zināms. Līdz ar to mēs tam absolūti nepiekrītam,” sacīja Rozenfelds.
“Esam kāpinājuši operāciju skaitu, esam piesaistījuši jaunos speciālistus: jaunie ārsti, ginekologi. Plānojam arī to turpināt,” skaidroja Kuldīgas slimnīcas galvenā ārste Svetlana Serpāne.
Kuldīgas slimnīca atrodas stratēģiski svarīgā vietā, jo nodrošina neatliekamo pacientu uzņemšanu vidus Kurzemes reģionā. Līdz Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspils un Talsu filiālēm ir aptuveni 60 kilometri, savukārt līdz Liepājai 80 kilometri. Pacienti Kuldīgas slimnīcā nonāk ne tikai no Kuldīgas, bet arī citiem novadiem.
Kuldīdzniece Kristīne Ionašku stāsta, ka viņas vīra dzīvības glābšanā tieši laiks bijis izšķirīgs, jo viņš ir hronisks sirds slimnieks. “Vienkārši vairs nebūtu, ko reanimēt. Protams, cilvēkiem, kurus tas neskar, kuri to nav izbaudījuši, tas šķiet vienkāršāk (..) Kuldīgas slimnīca vajadzīga jau no 2001.gada, kad bija pirmais insults,” stāsta Kristīne.
“Kā viņi to iedomājas: ja ir divas dežūrējošās brigādes Kuldīgā, tad uz cik pārslēgsies, uz 7, 8, lai nodrošinātu to, ka pacientiem neatliekamā medicīniskā palīdzība un uzņemšanas nodaļa tiek nodrošināta,” saka Līga Vaģele, ārste rezidente Uzņemšanas nodaļā.
Kādi ieguvumi būtu medicīnas nozarei un cilvēkiem no lauku reģioniem, ja slimnīcās samazinātu pakalpojumu pieejamību, Veselības ministrija šobrīd neskaidro, aizbildinoties, ka vēl nav noslēgušās sarunas ar visām slimnīcām. Iepriekš plašsaziņas līdzekļos pausts, ka ministrija lēmumu par slimnīcu līmeņu maiņu pieņems līdz oktobrim.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
Eksperti gan norādījuši - gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus.
Arī pārskatot datus, Veselības ministrija jau iepriekš neizslēdza, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.