Būvvalde: BIS ir palīgs
Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone norāda, ka būvvalde elektroniski Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) www.bis.gov.lv izmanto jau ilgāku laiku un būvvaldes darbiniekiem tas nav jaunums. Saņemta pat balva par aktīvu un veiksmīgu tās izmantošanu.
„Vēl pagājušā gadā bija pārejas periods, kad cilvēkiem bija iespēja izvēlēties, kā iesniegt būvniecības ieceres, piemēram, jebkuru paskaidrojuma rakstu žogiem, pārplānojumu apliecinājumu kartes, būvprojektus utt. elektroniski portālā www.bis.gov.lv vai papīra formātā. Pārsvarā cilvēki iesniedz papīra formātā, jo tā cilvēkiem ir ierastāk un ērti, jo digitālā platforma ir nezināma. Tagad šādas izvēles iespējas vairs nav, pārejas gads bija, kad projektētāji un iedzīvotāji varēja izmēģināt un mācīties,” norāda Jākobsone.
Būvniecības informācijas sistēma ir jau vairākkārt uzlabota un būs vēl jāuzlabo, spriež būvvaldes vadītāja. „Ja es runāju no būvvaldes puses, tad es uzskatu, ka mums šī BIS sistēma ir palīgs, jo nevar ievadīt nepareizus datus un viss ir korekti. Iedzīvotājiem ir dažādi. Ir projektētāji, kam tas ir atvieglojums, jo nav jādrukā papīru kalni. Taču ir projektētāji vai cilvēki, kuri paši var iesniegt žoga paskaidrojuma rakstu. Ir cilvēki, kuriem nav pat internetbankas utt. Kādam tas ir atbalsts, kādam traucēklis,” saka Jākobsone.
Arhitekte: ķeksīša pēc
Praktizējoša arhitekte Bonija Lasmane, kura dzīvo Kuldīgā, ir jau izmantojusi elektronisko Būvniecības informācijas sistēmu, taču joprojām apšauba šīs sistēmas mērķi un drošību interneta vidē. Arhitekte norāda uz dažādiem trūkumiem, kas meklējami jau 2014. gadā, kad ieviesa izmaņas Būvniecības likumā.
„Tika sagrozīti vispārpieņemti jēdzieni un termini.
Šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā lietotie apzīmējumi un jēdzieni ir pretrunā ar Būvniecības likumu – neskaidri, sagrozīti un pārprotami. Ja mērķis bija samazināt birokrātiju, tad tas neizdevās, tieši otrādi – palika vēl dažādāk interpretējami, sagrozāmi, projekti kļuva formālāki, principā – ķeksīša pēc,” norāda Lasmane.
Arhitekte uzsver, ka viens no mērķiem bija samazināt patvaļīgu būvniecību, taču pašreizējā Būvniecības informācijas sistēma ir radījusi vēl lielāku neizpratni un haosu. „Arvien vairāk būvnieki un būvniecības ierosinātāji kļūst inertāki un ir spiesti palikt patvarīgās būvniecības zonā. Manuprāt, ir panākts tieši pretējs efekts,” saka arhitekte.
Bonija Lasmane runā par nepilnībām, kas raksturīgas ne tikai būvniecības jomā: „Tas, kas mani uztrauc – gan nodokļu politikā, gan Būvniecības informācijas sistēmā nav ķēdītes no A līdz Z. Kaut ko padarām, bet tad ir vēl varianti... Drīzāk sarežģī visu, ļauj interpretēt utt. Tas vairs nav stāsts par būtību, tas ir stāsts par ķeksīti.”
Ministrija: Mērķis - atvieglot administratīvo procesu
Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzsver, ka Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanas elektroniskā formātā galvenais mērķis ir tieši atvieglot administratīvo procesu būvniecībā. Ir notikuši informatīvi pasākumi reģionos, un veikti citi skaidrojošie darbi, lai būvniecības nozarē strādājušiem sistēma būtu skaidra.
„Mēs pēdējos gados ļoti daudz esam saņēmuši sūdzības, kā arī, analizējot procesus, ka papīru kārtība būtiski apgrūtina būvniecības procesu, samazina konkurenci investīciju piesaistē, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kur ievieš un ieviesīs elektronisko sistēmu. Ir lielas priekšrocības, jo visi projekti tagad tiek zīmēti elektroniski. Ar roku, ar zīmuli būvprojektus un tehniskos projektus vairs neviens nezīmē,” skaidro Feldmane.
Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane norāda, ka elektroniskā sistēma palīdz nodrošināt paralēlo dokumentu saskaņošanu: “Ir iespējams ietaupīt laiku. Sešu mēnešu vietā saskaņošana notiks viena mēneša laikā.”
Būvniecības valsts kontroles birojā Latvijas Radio norāda, ka pašlaik būvniekiem un būvniecības speciālistiem ir pieejama elektroniska un papīra formāta rokasgrāmata, kā arī top rokasgrāmatas videoversija. Tāpat ir izdoti informatīvi bukleti iedzīvotājiem, kas janvārī tiks izplatīti atsevišķos būvmateriālu veikalos, taču ne visos. Vienlaikus ir noslēgti līgumi ar 28 valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centriem par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem.
Informācija pieejama arī sociālajos tīklos un “Youtube” kontos. Par mazāku darbu veikšanu iedzīvotāji var interesēties vietējā būvvaldē un tur saņemt nepieciešamo konsultāciju.
