Pasaulē vispopulārākā ir baltmaize, bet latviešiem tā izsenis bijusi rudzu maize. Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gan ēdēju, gan cepēju vidū iegūst dažādas sēklu maizes.
Statistika liecina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs mēnesī apēd nedaudz vairāk kā trīs kilogramus maizes.
Visbiežāk tie ir rūpnieciski ražoti kukulīši, tomēr aizvien biežāk saimnieces iemēģina roku maizes cepšanā arī pašas.
Jau otro reizi Ķeguma novadā tiek rīkoti arī ''Maizes godi'', kur drosmīgākās saimnieces savu veikumu izliek degustācijai. Tajā šogad galvenokārt dominēja sēklu un ogu maizes. Visvairāk tādu ir Intai Brokānei, kura ideju par sēklu maisījuma pievienošanu mīklai atvedusi no Vācijas.
"1993. gadā es ierados Vācijā un strādāju zemnieku saimniecībā, kur cepa maizi. Un tur jau tās maizes pirmās bija tādas. Vecmamma cepa maizi ar ķimenēm un rupjmaizi.
Bet Vācija man tieši iemācīja ar visdažādākajām sēkliņām, un tagad es jaucu visādas sēkliņas iekšā," atzina maizes cepēja.
Pasākuma organizatore Baiba Rožkalne stāsta, ka maizes cepēju pulks kļūst arvien lielāks, tāpēc bijusi vēlme apzināt jaunās maizes cepējas. Pašlaik Ķeguma novadā apzinātas ap 20 maizes cepējas, bet to skaits aizvien pieaug. Viena no jaunpienācējām ir Jana Krūmiņa, kura maizīti cepusi tikai otro reizi mūžā.
"Drusku notiek tāds radīšanas process, un nekad nevar zināt, kas tur sanāks. Vai tā uzrūgs otrā dienā. Pēc 12 stundām ir jāpaskatās, vai ir vai nav. Un ir," lepni saka jaunā maizes cepēja.
Senāk galvenā maize Latvijā bija rupjmaize. 2009. gadā tradicionālā latviešu rudzu rupjmaize iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.