Jauniešu bezdarbu veicina izglītības un prakses trūkums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 9 mēnešiem.

Ceturtdien Rīgā notika konference par jautājumiem, veltītiem jauniešu bezdarba izskaušanai. Jauni cilvēki ir viena no lielākajām grupām, kas saskaras ar grūtībām atrast darbu. Latvijā bez darba ir 21,5 tūkstoši ekonomiski aktīvu cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tikai 11tūkstoši ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Latvijas Jaunatnes padomes rīkotajā konferencē Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi diskutēja ar jauniešu pārstāvjiem par iespējām risināt bezdarba problēmu. Iemesli, kādēļ jauni cilvēki nevar atrast darbu, ir dažādi. Labklājības ministre Ilze Viņķele īpaši akcentē finansiālās grūtības, ar kurām saskaras jaunieši un viņu ģimenes.

„Nereti jaunieši ir spiesti izstāties no izglītības sistēmas, jo jāiet strādāt, ģimenes nevar pat nodrošināt nokļūšanu uz skolu. Tātad viens no palīdzības veidiem ir vecais, labais - finansiāls atbalsts dzīvošanai, stipendiju veidā un transporta kompensācijām.”

Tāpat ministre sola arī attīstīt karjeras izaugsmes konsultācijas un ieviest apmaksātas prakses. Naudu jauniešu atbalstam plāno piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.

Latvijas Jaunatnes padomes projektu vadītājā Laura Zvejniece saskata nepilnības arī pašā izglītības sistēmā: „Ir zems prestižs arodskolām un profesionālajām skolām, kas ir reālie darbinieku veidotāji. Tad arī nesasaistīta vidusskolas izglītība ar augstskolas izglītību, tur ir pārrāvuma posms, un, protams, prakšu vietu trūkums vai arī uz tām nav likts pietiekami liels uzsvars.”

Praksi kā neatņemamu izglītības sastāvdaļu vērtē Vidzemes Augstskolas studente Vita. Viņa stāsta, ka tieši pieredze ir tas, ko meklē darba devēji, un pauž nožēlu, ka studenti nereti izvēlas atalgotu, bet mazāk kvalitatīvu praksi:

„Manuprāt, ir ļoti nozīmīgi, ka jaunieši atrod praksi, tieši piemērotu izvelētajai profesijai un arī apgūst visu, kas nepieciešams, nevis tikai iet praksē kredītpunktu dēļ.”

Arī motivācija un mērķu izvirzīšana ir būtiska, lai atrastu savai izglītībai atbilstošu darbu. „Man liekas – galvenā problēma, ka jaunieši tieši nezin, ko vēlas darīt pēc studiju beigām. Visi, kas tikuši labos darbos, gadu gaitā uz to gājuši,” stāsta Valters, Ekonomikas un Kultūras augstskolas absolvents.

Abi jaunieši atzina neformālās izglītības un ārpusskolas aktivitāšu vērtību. Iesaistīšanās dažādos projektos un organizācijās veicina pašizaugsmi un palīdz veidot kontaktus ar nākotnes kolēģim. Būtībā jebkura aktivitāte ir pieredze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti