Aptuveni pusē gadījumu konstatēti pārkāpumi, piemēram, skolotājs papildus mācījis kādu mācību priekšmetu, kura pasniegšanu pats nav apguvis, un vēl citas nepilnības.
Izglītības kvalitātes dienestā norāda, ka atbildība par skolotāju izglītību jāuzņemas skolas vadītājam. Direktori tikmēr uzskata, ka problēma nav samilzusi un ārēja kontrole tiešām nav nepieciešama.
Izglītības kvalitātes valsts dienests pagājušajā gadā saņēmis gandrīz 600 iesniegumu, kuros pieminēts vairāk nekā 1000 problēmu. Pamatojoties uz saņemtajām vēstulēm, dienesta speciālisti visbiežāk vērtējuši pedagoga izglītības atbilstību, jo par profesionālas kvalifikācijas jautājumiem ienācis lielākais skaits jautājumu.
Aptuveni pusē gadījumu sūdzības izrādījušās pamatotas, vēl daļā gadījumu iztikts ar paskaidrojumiem vai arī bažas neapstiprinājās.
“Situācijas ir dažādas. Teiksim, tiek pasniegts cits mācību priekšmets nekā tas, kura izglītība viņam atbilstoša ir. Tas ir tāds standarta gadījums,” stāsta dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
“Gadījumā, ja izglītība neatbilst, varbūt tā izglītība atbilst citai pakāpei vai citam mācību priekšmetam, līdz ar to varbūt pedagogam nav jāpamet darbs, bet tai pašā laikā, vai nu jāapgūst šie konkrētie mācību priekšmeti, vai jāturpina mācīt tā kvalifikācija, kas viņam ir atbilstoša,” skaidro Zīvarts.
Par skolotāju profesionālo kvalifikāciju esot jāatbild direktoram. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa norāda, ka situāciju kontrolēt no malas nevajadzētu, jo par savu kolektīvu jāatbild izglītības iestādes vadītājam. Direktora darbs savukārt jāvērtē pašvaldības atbildīgajiem dienestiem.
“Direktors ir atbildīgs par savu pedagoģisko sastāvu. Skolotājs ir atbildīgs par to, kas ir ierakstīts viņa amata pienākumos, ka viņam ir jāiziet 36 stundu apmācība reizi trijos gados, tā ir pedagoga atbildība, bet direktors ir atbildīgs par to, ka pedagogs, kas ir pieņemts pie viņa darbā, ir veicis šo darbu,” saka Kalniņa.
“Ja direktoram ir ļoti daudz šādu gadījumu, tas nozīmē, ka varbūt skolā nav izveidots tālākizglītības plāns,” viņa piebilst.
Vecāku kustības par kvalitatīvu izglītību „Vecāku forums” valdes loceklis Jānis Ezers saka, ka biedrībā jautājumi par pedagogu profesionālo kvalifikāciju periodiski ir aktuāli. Viņš gan norāda, ka ir arī tādas situācijas, kad vecāki, baidoties par tālāku sadarbību ar skolu, aizdomas noklusē un līdz ar to problēmas netiek risinātas.
“Mēs cenšamies skolā, izglītības iestādē paši sarunās ar skolas vadību pārrunāt. No manas pieredzes, ja šis jautājums jau tiek virzīts ārpus izglītības iestādes, tad ne katru reizi var sagaidīt, ka būs tāda pozitīva turpmākā sadarbība. Skolēns un viņa vecāki šajā gadījumā ir kā klienti, un atkarībā no tā, vai viņi izvēlas šo vai citu izglītības iestādi, arī finansējums seko, un tamdēļ šis ir tāds samērā spēcīgs arguments, lai izglītības iestāde būtu ieinteresēta ieklausīties,” norāda Ezers.
Vecāku sūdzības veido vien trešo daļu pagājušajā gadā saņemto iesniegumu, vēl par šiem jautājumiem sūdzas skolēni un paši pedagogi.
