Iespēju vēlēšanās startēt kopā ar «Vienotību» pieļauj gan «Kustība Par!», gan «Latvijas attīstībai»

Gatavojoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vairākas partijas turpina meklēt partnerus, ar ko kopā cīnīties par lielāku balsu skaitu. "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pirms Ziemassvētkiem nosauca četras partijas, ar ko "Vienotība" konsultēšoties par iespēju startēt kopā vēlēšanās. No tām atvērtas idejai par kopīgu sarakstu ir "Kustība Par!" un "Latvijas attīstībai". Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība (LRA) kopīga saraksta veidošanu vērtē piesardzīgāk, savukārt Jaunā konservatīvā partija, visdrīzāk, vēlēšanās startēs atsevišķi.

"Nepieciešamība veidot partiju sadarbību uz nākamajām vēlēšanām ir faktiski neizbēgama," tā saka "Kustības Par!" valdes priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš atzīst, ka šobrīd partiju starpā notikusi fragmentācija, kas nav sabiedrības interesēs. Pavļuts atklāj, ka "Kustība Par!" jau divus mēnešus konsultējoties ar vairākām citām partijām, meklējot kopīgos mērķus – arī ar ideoloģiski atšķirīgām partijām.

""Vienotība" noteikti ir viena no tām partijām, ar kuru mēs saskatām iespējamu sadarbību, bet tā ne tuvu nav vienīgā. Mēs runājam un gribētu sadarboties gan ar Jauno konservatīvo partiju, gan ar partiju "Progresīvie", varbūt ar kādām citām, ja būtu iespējams atrast kopsaucējus par to, kur būtu Latvijai jāvirzās.

Protams, būtu vēlams, lai šādā partiju apvienībā vai vienotā sarakstā būtu vairāk nekā divas partijas. Tas noteikti būtu Latvijas interesēs. Mēs uz šādu virzību kopumā būtu gatavi," sacīja Pavļuts.

Tāpat kopīgu startu atbalsta partija "Latvijas attīstībai". Tās līderis Juris Pūce "Vienotības" vēlmi meklēt partnerus vēlēšanām sauc par labu ziņu. Pūce norāda, ka partiju reitingi šobrīd tikai trim politiskajiem spēkiem ļauj justies droši par iekļūšanu Saeimā – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Nacionālajai apvienībai (NA) un "Saskaņai". Tāpēc Pūce brīdina, ka nākamajā Saeimā var nebūt uz eiropeiskām vērtībām balstītu spēku.

"Ja turpināsies spēku sadrumstalotība un katrs turēsies kaut kādā ziņā pie savām ambīcijām, nevis domās, kas ir vajadzīgs Latvijas iedzīvotājiem un Latvijai kopumā, tāds arī būs vēlēšanu rezultāts – trīs politiskie spēki būs ievēlēti un pārējie lepni stāvēs zem 5% barjeras, un tāda eiropeiska izvēle Latvijas iedzīvotājiem nebūs piedāvāta un iespējas viņu aizstāvēt nākamajā Saeimā faktiski nebūs," sprieda Pūce.

Savukārt LRA pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Guntis Gladkins uzsver, ka šobrīd ar "Vienotību" par kopīgu startu nekādu sarunu nav bijis, izņemot garāmejošu, neformālu parunāšanu par politisko situāciju kopumā. Sīkāk Gladkins komentēt atteicās. Viņš gan norāda, ka LRA ir pieredze sadarbībā ar citām organizācijām un šobrīd Latvijā politiskās partijas ir sadrumstalotas.

"Jā, šie politiskie spēki ir jākonsolidē, jo tas būtu tā kā lielāks spēks un lielākas iespējas. Mēs pašreiz esam ļoti sadrumstaloti, visa Latvija kopumā. Bet tāpēc notiek šīs sarunas, lai šādā veidā veidotos tāds politiskais spēks. Pašreiz katrs par sevi vēl cīnās. Jāsaprot tas, ka ir politiskie spēki, kas lēnām un neatlaidīgi aug, un ir politiskie spēki, kas lēnām šķeļas, pārformējas. Tāpēc ir publiskajā telpā dažādi šie izteikumi, piedāvājumi un runas," teica Gladkins.

Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns iespējamo sadarbību ar citām partijām Saeimas vēlēšanās komentēt nevēlējās. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka partijā pagaidām nav apspriests kāds cits variants, kā tikai startēt atsevišķi.

Bordāns arī piebilda, ka viņam nav saprotama vēlme startēt kopā, jo partijas tieši tādēļ esot atsevišķas organizācijas, lai savā starpā konkurētu par varu.

Paredzams, ka partiju grupēšanās uz Saeimas vēlēšanām varētu noslēgties martā vai aprīlī.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti