“Viena lieta ir politiķu vienošanās, kādai vajadzētu būt starptautiskai finansēšanas sistēmai, bet otra lieta ir nevalstisko organizāciju redzējums. Nevalstiskās organizācijas apvienojās pret Eiropas Savienības pozīciju. Tas bija tieši par godīgāku starptautisko nodokļu politiku un finanšu uzraudzības caurspīdīgumu. Arī mūsu pašu ceļš uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju OECD ne tik viegliem akmeņiem bruģēts, jo pati banku uzraudzība Latvijā… Mēs zinām šo kliedzošo piemēru, ka mācām Moldovai par labu pārvaldību, vienlaikus zinām, ka Latvijas bankās tiek iepludināti divi miljardi. Līdz ar to mums jāsakārto lietas arī Latvijā, lai mēs kādam godprātīgi varētu par to stāstīt,” norāda biedrības „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare.
Viņa arī norāda, ka attīstības politika ir lielā mērā saistīta ar katras ministrijas politiku, kas ietekmē arī citas valstis.
Gobiņš vēl papildina: “Tā burvība pie attīstības politikas (..), ka attīstības sadarbībā skatās uz politiku kopumu.
Nav mērķis ar neuzmanīgu banku uzraudzību šo naudu izsūkt no kādas valsts, un pēc tam visu žēlīgi ar humanitāro palīdzību aizsūtīt uz to pašu Moldovu. Tas ir pilnīgs absurds.
Mērķis ir saskaņota politika, kurā politiķu uzdevums jau šobrīd būtu pie katra likuma, kas tiek pieņemts, pārbaudīt, kāds ir tas kaitējums, ko šis likums izdara vai neizdara attīstības valstīm.”
Gobiņš min, ka tieši ārzonu sistēma ir iemesls, kāpēc, piemēram, Luksemburga vērsās pret godīgu nodokļu politiku. “Tad tas ir mūsu kā sabiedrības un godprātīgo politiķu pienākums saukt viņus pie saprāta, mudināt un aicināt, varbūt kādreiz sāpīgāk uzmīt uz kājas, lai saprastu, ka ofšoriem tomēr nav nākotne. Tas viens ofšors varbūt nodara desmitkārt lielāku postu nekā nelielais ieguvums, ko pēc tam sanāk samaksāt tajā pašā bēgļu straumē,” norāda Gobiņš.
