«Eurostat»: Latvijā pārtikai atvēlētā ienākumu daļa – divreiz mazāka nekā pirms 20 gadiem

1996. gadā vidēji viena Latvijas ģimene pārtikas produktiem atvēlēja teju trešdaļu no saviem ikmēneša ienākumiem (32,8%), bet 2016. gadā pārtikas tēriņi vidēji bija vien 16,5% no mēneša ienākumiem, liecina “Eurostat” aplēses.

Taču arī 2016.gada Latvijas rādītāji ir augstāki par vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem, kas ir 11,1%.

Jaunākais “Eurostat” datu apkopojums par 2016.gadu apskata, cik lielu daļu no ikmēneša budžeta ģimene tērē konkrētām vajadzībām – pārtikai, mājoklim, apģērbam un apaviem un tml.  

1996.gadā divas pozīcijas – pārtika (32%) un mājoklis (18,5%) – “apēda” pusi no Latvijas vidējās mājsaimniecības budžeta. Trešā lielākā izdevumu pozīcija bija alkohols – Latvijas iedzīvotāji “nodzēra” 10,9% no ienākumiem. Personīgā transporta uzturēšanai vidēji tērēti 7,1% no budžeta. Neviena no citām izdevumu pozīcijām nesasniedza pat 4%.

Līdzīga situācija bija arī kaimiņvalstīs: Igaunijā vidējā mājsaimniecība pārtikai mēnesī tērēja 24,5%, bet Lietuvā – 37,1%, mājoklim Igaunijā tērēja vidēji 18,8%, bet Lietuvā – 19,2%. Taču “nodzēra” kaimiņvalstu iedzīvotāji krietni mazāk – Igaunijā alkoholam tērēja vidēji 7% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā – 8,6%.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2016.gadā visvairāk alkoholam tērēja igauņi. Alkoholam atvēlētās naudas īpatsvars 20 gadu laikā pieaudzis līdz 8,5% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā un Latvijā tas samazinājies – attiecīgi līdz 6,4% un 7,9%.

Tiesa, šie rādītāji ir krietni lielāki nekā vidēji ES, kur alkoholam atvēl 3,9% no mēneša ienākumiem. Baltijas valstis ir līderos līdz ar Luksemburgu, kur alkoholam atvēl 8,5%, Čehiju (8,4%), Ungāriju (7,6%) un Poliju (6,1%). Zemākais rādītājs visā ES ir Vācijā, kur alkoholam vidēji mājsaimniecība tērē 3,2% no mēneša budžeta. 

Tikmēr tēriņi pārtikai visās trijās Baltijas valstīs arī 2016.gadā aizvien ir lielākā mājsaimniecības izdevumu pozīcija.  

Latvijā mēnesī pārtikai vidēji atvēlēja 16,5% no ienākumiem, Lietuvā - 20,6%, bet Igaunijā - 18,7%. Salīdzinot ar citām ES valstīm, tas ir augsts rādītājs, vien Bulgārijā pārtikai atvēl 17,9%, bet, piemēram, Nīderlandē - 8,2%, Vācijā - 9,4%, bet Dānijā - 10,1%.

Mājoklim atvēlēto izdevumu īpatsvars Baltijas valstīs 2016.gadā gan vairs nebija līdzīgs – Latvijā tas sasniedza 21,2%, Igaunijā - 17,6%, Lietuvā - 15,6%. Tiesa, visās trijās valstīs šis rādītājs ir zemāks, nekā vidēji ES (24,5%). Lielākais mājokļa izdevumu īpatsvars ir Dānijā (29,1%), Somijā (28,4%) un Lielbritānijā (27,1%).

20 gadu laikā igauņi kļuvuši par līderiem izdevumos apģērbam un apaviem, atvēlot tam 6,8% no mēneša ienākumiem. Otrajā vietā ir Itālija (6,2%), tai seko Austrija (6,1%), Lietuva (5,9%) un Latvija (5,8%). Bet vidējais ES rādītājs ir 4,9%.

 

Rus.Lsm.lv apskatīja Starptautiskā Valūtas fonda datu bāzi “World Economic Outlook Database”. Lai gan iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nav tas pats, kas reālie ienākumi, šie rādītāji parasti ir cieši saistīti, un, pat ņemot vērā kopumā salīdzinoši zemās cenas Baltijā, Starptautiskā Valūtas fonda dati liecina, ka atšķirība starp “veco” un “jauno” Eiropu joprojām ir būtiska un samazinās ļoti lēni.  

3 komentāri
Valdis Bērziņš
Tas nozīmē, ka ir ievērojami cēlusies cilvēku turība un pamatvajadzības (pārtika) apmierināšanai nepieciešama mazāka ienākumu daļa.
Anonīms lietotājs 17725
Kā var nodzert 8% ģimenes ienākumu katru mēnesi (priekš caurmēra ģimenes, kas kopā mēnesī nopelna, teiksim, 1500Eur, tie ir 120Eur mēnesī)??? Es saprotu tur vienu aliņu kādu piektdienas vakaru pie futbola spēles, vai ar kundzi kādā brīvdienā vīna pudeli, bet ja mums VIDĒJAIS (t.i. ieskaitot visas ģimenes, kas nelieto alkoholu vispār) tēriņš uz alkoholu ir 120Eur mēnesī, tad es domāju ka ir nopietni jāpārvērtē, kas vispār notiek valstī. Drausmas vienkārši.
Guntars Sprogis
Nu,un tad?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti