"Krievijas naudas rezerves ir lielākas, tekošā konta pārpalikums un budžeta deficīts tāds,” par kādu ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts varētu būt lepna, tā starptautiskajā forumā „Rīgas konference” norāda zviedru ekonomikas analītiķis Anderss Oslunds, kurš ilgstoši pētījis Krievijas ekonomiku un par to sarakstījis arī vairākas grāmatas. „Stabila, stagnātiska un bīstama,” rezumē Oslunds, norādot, ar kādu prezidenta Vladimira Putina pārvaldītu Krieviju Eiropas Savienībai un pasaulei ir jārēķinās.
„Krievijas rezerves ir lielākas, nekā tās bija aizvadītā gada sākumā. 400 miljardi dolāri - tās ir labas garantijas. Taču Krievijai patlaban vissvarīgākā ir drošība un bruņošanās, un tas nav attīstības ceļš," uzsvēra Oslunds. "Krievijas vara patlaban vairāk domā, kā aizstāt importu, un nevis par inovācijām. Mēs redzam Krievijā stagnāciju jau kopš 2008.gada. Krievija ir gatava maziem kariem, kas var būt uzvaru nesoši, un to jau mēs esam redzējuši.”
Eiropas Savienība un ASV jau divus gadus ir noteikušas sankcijas pret Krieviju pēc tās agresijas Ukrainā, taču vai tās sasniegušas mērķi, arvien ir atvērts jautājums.
"Noteikti nē,” tā uzskata Postindustriālo studiju pētniecības centra direktors Maskavā Vladislavs Inozemcevs.
„Manā, kā krieva skatījumā, sankcijas nebija vadītas tā, lai sabojātu Eiropas Savienības un Krievijas politiskās attiecības. Jau no paša sākuma tās nebija mērķētas uz to, lai atgūtu Krimu vai atrisinātu Donbasa problēmu. Tās nevar ietekmēt Putinu tā, lai viņš mainītu savu politisko kursu. Lai tas tā notiktu, sankcijām ir jābūt daudz, daudz stiprākām,” paskaidroja Vladislavs Inozemcevs.
Analītiķi „Rīgas konferencē” arī secina, ka patlaban Krievijas varas rīcībā ir pietiekami daudz naudas un resursu, lai panāktu ļoti mierīgu Putina pārvēlēšanu 2018.gadā. „Negaidiet līdz tam lielus ekonomiskus satricinājumus,” uzsver Vladislavs Inozemcevs.
Taču Krievijas ekonomika turpinās stagnēt. „No PSRS esam mācījušies, ka nestabila situācija var ilgt gadiem,” tā norāda Anderss Oslunds.
Eksperti arī kritizēja gāzes projekta „Nord Stream 2” attīstību, ko Krievija cenšas attīstīt kā vēl vienu paralēlu enerģijas savienojumu ar Eiropu un, ko uzskata par potenciāli vēl bīstamāku politisko ieroci.
„Rīgas konference” turpināsies visu dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tā pulcē vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertu, un kā allaž pievēršas aktuālākajiem jautājumiem reģionā un pasaulē. Šogad uzmanības centrā ir drošība, NATO, attiecības ar Krieviju, Eiropas Savienības attīstība arī pēc Lielbritānijas izstāšanās un citi būtiski temati.