Par iniciatīvu pilnīgi aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, parakstījušies nedaudz vairāk kā 10 tūkstoši cilvēku portālā „manabalss.lv". Viņi uzskata, ka zvēraudzētavās nedrīkst audzēt savvaļas dzīvniekus kažokādu ieguvei: lapsas, ūdeles, un šinšillas. Zvēriem nav iespēju sekot saviem dabiskajiem instinktiem - lapsām dzīvot baros un rakt alas, bet ūdelēm pavadīt lielu daļu laika ūdenī. „Dzīvnieku brīvības" pārstāvis Aivars Andersons stāsta - jau Nīderlande, Lielbritānija, Austrija un citas valstis šo praksi aizliegušas, un Latvijai tam būtu jāseko.
„To saka Eiropas Savienības dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja, ka ražošanas sistēmās nevar nodrošināt labturību. Problēma nav labturības normu pārkāpumi, bet pati norma, ar kuru ir likumīgi atļauts mocīt dzīvniekus. Industrija balstās sabiedrības nezināšanā. Pieaugot izpratnei, sabiedrības viedoklis ir klaji negatīvs," saka Andersons.
Kažokzvēru audzēšanai vēl ir visas iespējas attīstīties, uzsver Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Andris Upenieks. Ja tagad gadā tiek iegūts 600 tūkstoš ādu, šo skaitli ar pāris gados varētu teju dubultot. Un nozarē strādā 400 cilvēku, bet piedāvājums vēl nepamierina pieprasījumu.
„Varētu teikt, ka mēs, cik iespējams, esam dzīvnieku aizstāvji, neko vardarbīgu mūsu saimniecībās neveic. Esot uz vietas un pārbaudot, un redzot, zvēri ir mierīgi, pabaroti un visas saimniecības ir ieinteresētas, lai zvēri pēc iespējas labi tiktu turēti un apkopti," stāsta Upenieks.
Viņš paļaujas, ka Saeimas deputāti domās par ekonomisko ieguvumu un darba vietām. Arī Zemkopības ministrijā, kas atbild par zvēru labturību, skaidro, ka pašlaik nav iemesla šo nozari slēgt: tiek ievērotas visas normas par to, kā zvēri jātur, cik lieliem jābūt būriem. Veterinārā departamenta dzīvnieku tirdzniecības un labturības nodaļas vadītāja Liene Ansone:
„Ministrija neredz iemeslu, kāpēc pārskatīt prasības un likvidēt nozari šobrīd. Visi argumenti, ko esam runājuši ar organizāciju, no kuras nāca iniciatīva -, mums pārliecība nekļuva skaidrāka un nav pārliecības, ka nozare ir jāslēdz."
Andersons saskata interešu konfliktu Zemkopības ministrijā, kurai jārūpējas par saimniecību attīstību, tāpēc dzīvnieku tiesības tam ir pakārtotas. Biedrība „Dzīvnieku brīvība" cer, ka šo jomu varētu pārņemt Vides un reģionālās attīstības ministrija, kuras aprūpē ir meža dzīvnieki. Nekas gan neliecina, ka šādas runas ir sākušas.
„Protams, arī Latvijā ir katastrofāla situācija ar Eiropas ūdelēm. No zvēraudzētavām regulāri izmūk Amerikas ūdeles, kas ir plēsīgāki dzīvnieki un izspiež Eiropas ūdeļu populāciju," saka Andersons un arī uzsver, ka pārbaudes zvēraudzētavās netiek veiktas pietiekami bieži, turklāt labturības prasības, ja tās tiktu ieviestas pēc dzīvnieku aizstāvju pieprasījuma, nozīmētu, ka nozare vairs nevarētu pelnīt. Par savāktajiem parakstiem organizācija ir patīkami pārsteigta un secina, ka sabiedrību interesē dzīvnieku tiesību jautājumi.
Tikmēr zvēru audzētāji norāda, ka ir gatavi diskutēt par labturības prasībām, tomēr neredz nekādus reālus piedāvājumus, vien vēlmi nozari slēgt.
