Par piemēru Norvēģijas atbalstam Latvijai Krēsliņš min deviņdesmitajos gados Latvijā pēc norvēģu ieteikuma izveidoto aizsardzības plānošanas un budžetēšanu sistēmu. „Par pamatu tika ņemta tāda pati sistēma kā Norvēģijā. Kad Latvijai parādījās Latvijai iespēja stāties NATO un vajadzēja veidot rīcības plānu dalībai NATO, tad militārā sadaļa praktiski sakrita,” saka Krēsliņš.
Arī Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) pārstāvis Normunds Stafeckis uzsver, ka Norvēģijas bruņotie spēki bija vieni no pirmajiem, kas sāka sniegt atbalstu NBS. Savukārt pērn, reaģējot uz ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainas un Krievijas konflikta kontekstā, Norvēģija uz Latviju nosūtīja karavīrus no savām profesionālākajām vienībām un militāro tehniku. Norvēģija arī piedalījusies Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā.
„Kopējos treniņos ar Latvijas un ASV karavīriem šie norvēģu karavīri trenējas, dežūrē NATO reaģēšanas spēkos. Un kopš 1.janvāra viņi ir alianses ātrās reaģēšanas kodols, kas nepieciešamības gadījumā sniegs mums militāro atbalstu,” stāsta Stafeckis.
Tāpat Norvēģija atbalstījusi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas jomas attīstīšanu Latvijā, sniedzot gan materiālo atbalstu skolas izveidošanai Ādažos un Liepājā, gan apmācot instruktorus. Turklāt Norvēģija dāvinājusi vai par zemu cenu pārdevusi bruņojumu un ekipējumu Latvijai.
„Uzticība starp abu valstu spēkiem ir ļoti liela. Reti kura valsts dalās pieredzē jautājumos par speciālajām operācijām. Bet Latvijas un Norvēģijas bruņotie spēki sadarbojas mūsu speciālo uzdevumu vienību attīstībā, kas ir ļoti rets militārs sadarbības piemērs pasaulē,” piebilst NBS pārstāvis.
Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar vairākiem valdības ministriem atrodas valsts vizītē Norvēģija, kur tiekas ar Norvēģijas augstākajām amatpersonām un uzņēmējiem. Vizītes dienaskārtība liecina, ka centrālo vietu vizītē ieņems ekonomiskās sadarbības, enerģētikas un drošības jautājumi.
