Covid-19 infekcijas izplatības dēļ ieslodzījuma vietas ir būtiska riska zona, un šī brīža epidemioloģiskajā situācijā lielāko risku Covid-19 infekcijas nonākšanai ieslodzījuma vietās rada tieši personu plūsma no un uz ieslodzījuma vietu.
Turklāt, infekcijai nokļūstot ieslodzījuma vietā, tā izplatās daudz straujāk nekā sabiedrībā, ņemot vērā ieslodzījuma vietu infrastruktūru un ieslodzījuma izpildes īpatnības. Tas savukārt varot destabilizēt visas sabiedrības veselības aprūpi, ņemot vērā potenciāli lielo pacientu skaitu, kas var nokļūt ārstniecības iestādēs.
Tādēļ, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, visās ieslodzījuma vietās tika noteikti būtiski ieslodzīto tiesību ierobežojumi, tai skaitā pārtrauktas ilgstošās un īslaicīgās satikšanās.
Savukārt visi ieslodzīto tiesību ierobežojumi regulāri tiek pārskatīti, vadoties no valstī noteiktajiem ierobežojumiem un Covid-19 izplatības radītājiem. Ieslodzījuma vietās noteikto ierobežojumu mērķis ir preventīvu drošības pasākumu īstenošana, rūpējoties par ieslodzīto un personāla veselību un dzīvību.
Visiem ieslodzītajiem paredzētās un neizmantotās tikšanās saglabājas, un tās varēs izmantot, tiklīdz tas būs atļauts.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.