CO2 mērītāju šogad skolās nebūs, meklē naudu to iegādei nākamgad

Vasaras sākumā, kad bija skaidrs, ka pašvaldības nav gatavas iesniegt tik daudz augstas gatavības projektu skolu ventilācijas sistēmu pārbūvei, cik valdība piešķīrusi naudu, pārpalikušo tika nolemts iztērēt, iepērkot gaisa kvalitātes mērītājus – lai būtu vismaz kāds instruments, lai palīdzētu laikus klases izvēdināt pašiem.

Kad gada pirmajā pusē dalīja naudu Covid-19 seku mazināšanai, pašvaldības varēja pieteikties skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu modernizēšanai. Tā kā nosacījums bija, ka projektiem jābūt augstas gatavības, kas nozīmē – būvdarbi jāsāk jau šogad, bet jāpabeidz ne vēlāk kā nākamgad, atsaucība nebija pārāk liela. Pieteicās 23 skolas, piesakot projektus par kopumā 6,8 miljoniem eiro. Šobrīd vienā gadījumā būtiska sadārdzinājuma dēļ vienošanās jau lauzta. 

“Tās pašvaldības, kuras uzsāka, sastapās arī ar grūtībām – gan būvnieku piesaistē, gan cenu kāpumu. Un to mērķi, kāds bija šim finansējumam, šim projektam, viņš  nesasniedza pilnā apmērā. Bet tomēr tas labāk, nekā nekas,” raidījumam “De facto” stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. 

Veselības inspekcija kopš 2017. gada Eiropas Sociālā fonda finansēta projekta ietvaros veic “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumu”, kurā tiek monitorēta CO2 koncentrācija skolu iekštelpās – katru gadu pat vairākos desmitos skolu. Pēdējā starpziņojumā secināts, ka tikai deviņos procentos telpu gaisa kvalitāte novērtēta kā laba, 75%  – kā viduvēja, bet 16% – slikta. 

Veselības inspekcija pētījumu plāno turpināt līdz 2023. gada beigām, kopumā apsekojot 109 skolas.

Rīgas Ziepniekkalna vidusskola ir viena no skolām, kas salīdzinoši nesen ir renovēta, tomēr ventilācijai šai procesā īpaša vērība nav pievērsta. Skola bija viena no tām, kurā Veselības inspekcijas veica monitoringu pirms pāris gadiem.

“Secinājumi nebija pārāk iepriecinoši. Ja mēs cerējām, ka rezultāti būs labi vai ļoti labi, tad rezultātā šie secinājumi bija, ka gaisa kvalitāte ir apmierinoša. Tas  neko labu neliecina – kaut vai tādēļ, ka tajā laikā, kamēr notika šis eksperiments, mēs pievērsām īpašu uzmanību šai vēdināšanai,” atzina Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas direktore  Astrīda Račkovska.

Pērn gan pētījums noticis tikai divās skolās, šoruden apsekotas četras. Dati vēl nav apkopoti, taču secināts, ka pandēmijas laiks mainījis attieksmi pret nepieciešamību regulāri un pareizi telpas vēdināt.

Tiesa – lai vajadzību vēdināt pamanītu laikus, bija paredzēts visās skolās uzstādīt gaisa kvalitātes mērītājus. Tas tika izvēlēts kā kompromisa ceļš, saprotot, ka ventilācijas sistēmas tik strauji atjaunot nevarēs, turklāt šiem mērķiem iedalītā nauda palika pāri. 

“Mūsu mērķis šajā procesā ir maksimāli ātri, proti, rudenī, nodrošināt, ka katrā  klasē ir iespējams izmērīt gaisa kvalitāti,” 14. jūlijā, pēc valdības lēmuma pieņemšanas sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).

Plāns bija par aptuveni trīsarpus miljoniem eiro iegādāties ap 14 tūkstošiem sensoru, iekārtām jābūt ar iespēju vākt, apstrādāt un pārraidīt datus. Turklāt tie būtu pieejami arī skolēnu vecākiem un citiem. 

Vasaras vidū, kad ministrija iesniedza valdībai informatīvo ziņojumu par plāniem iegādāties gaisa kvalitātes mērierīces, bija doma pretendentus atlasīt sarunu procedūrā līdz augusta vidum, bet septembrī iekārtas varētu parādīties skolās. Taču pēc ziņojuma publiskošanas situācija mainījās. “Tas tirgus un tirgus dalībnieki izrādīja tik lielu interesi, ka iepirkuma procedūra tika mainīta uz atklātu konkursu, ļaujot dalību visiem (..) Redzot to pretendentu potenciālo skaitu, bija skaidrs, ka sarunu procedūra būs ļoti ilga, gara un pie rezultāta nenovedīs, un vienalga varētu būt kāds, kuru mēs neuzrunātu,” atzina Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora vietniece Gunta Arāja.

Konkursu izsludināja augusta sākumā ar īsu pieteikšanās laiku. Taču iesniegto jautājumu un sūdzības dēļ piedāvājumu iesniegšanu bija jāpagarina līdz septembra vidum.

Tam sekoja astoņu pretendentu vērtēšana, bet līdz lēmumam komisija nonāca vien 20. oktobrī, nolemjot, ka vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības būs trim firmām – “GP Systems”, “Moduls Engineering” un “SAF Tehnika”. Pārējo piedāvājumus noraidīja kā neatbilstošus.

Taču uzvarētājiem paziņots ne vien par uzvaru, bet arī par to, ka jānogaida ar līguma slēgšanu.

Jo izrādās – ministrijai nemaz vēl nav zināms, vai tai būs nauda, lai varētu uzņemties saistības. Šā gada budžetā līdzekļi tika piešķirti, bet jautājums ir par nākamo gadu.

“Tas, protams, ārkārtīgi izbrīna un jāsaka, saērcina, jo viss tas iepirkuma uzstādījums (..) bija, ka visam ir jābūt gatavam, saražotam, uzstādītam un publiskai programmatūrai pieejamai jau šā gada rudenī. Un, ja tu piedalies iepirkumā, un tu saproti, kas tiek prasīts, un tu soli lietas, tad jau ir jābūt gatavam tās izpildīt. Jo tas nozīmē, saprotiet – 14 000 sensoriem komponentus vien iepirkt maksā miljonus,” stāstīja viens no pretendentiem, “SAF Tehnikas” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, norādot, ka “visi konkursa noteikumi ir rakstīti uz to, ka karodziņš nokrīt šogad Jaungadā – tātad līdz Jaungadam visam ir jābūt pabeigtam, tas ir gala termiņš.”

Izglītības ministrijā norādīja – pat, ja neviens dalībnieks nepārsūdzētu rezultātu un līgumus noslēgtu jau šonedēļ, pasūtījumus varbūt arī izdotos veikt šogad, taču samaksāt par piegādāto preci gan vairs nepagūtu. Tomēr, tā kā rezultāts ir pārsūdzēts, skaidrs, ka arī iekārtu līdz gadu mijai vēl nebūs. Valsts budžeta naudu uz nākamo gadu pārcelt nevar, savukārt 2022. gada budžeta projektā līdzekļi gaisa mērītāju iegādei nebija paredzēti. Tādēļ tagad tiek domāts, kā situāciju atrisināt.

“Ir skaidrs, ka, sarēķinot laika grafiku, pasūtījumus var izdarīt 2021. gada ietvaros, bet samaksāt par piegādāto preci 2021. gada ietvaros vairs nav iespējams tīri fiziski. Un valsts budžeta iestāde nevar uzņemties saistības, un šeit ir gana lielas šīs saistības, bez to izpildes nodrošinājuma finansējuma veida. Tādēļ bija šī atruna iepirkuma komisijas lēmumā - ka mēs paziņojam uzvarētājus, bet mums ir jāveic darbības, lai mēs tiktu pie lēmuma par to, ka nauda ir pieejama arī 2022. gadā, lai mēs varam norēķināties ar piegādātājiem,” sacīja Arāja.

Šonedēļ konkursa rezultātu apstrīdēja gan divi atraidītie pretendenti, gan viens no uzvarētājiem. Līdz ar to sūdzību izskatīšanai jāatvēl vēl mēnesis. Vispārīgās vienošanās tiesības paredz to, ka pašvaldībām, pirms pasūtīt savām skolām iekārtas gaisa kvalitātes noteikšanai, starp atlasītajiem pretendentiem vēlreiz jāveic cenu aptauja, izvēloties zemāko piedāvāto. Saskaņā ar nolikumu preču piegādei atvēlētas 40 dienas. 

Ziepniekkalna skolā atklāti pasaka, ka viņiem jau pēc agrāk veiktā pētījuma ir skaidrs, kas notiek klašu telpās, tādēļ bažījas, ka mērītāji vien maz ko mainīs.

“Viens ir konstatēt faktu, jā, varbūt kādu laiku piegriezīsim lielāku vērību atkal šai ventilācijai, tādai tīri ar atvērtiem logiem, ar atvērtām durvīm Bet pašu faktu jau tas negrozīs – ir vajadzīgas nopietnas investīcijas, šo ventilācijas sistēmu uzlabošanai un renovēšanai,” saka Rīgas Ziepniekkalna vidusskolas direktore Račkovska.

KONTEKSTS:

Mērījumi līdz šim atklājuši, ka lielākajā daļā klašu ogļskābās gāzes (CO₂) piesātinājums pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumu. Ja klases gaisā ir līdz 1000 CO₂ vienībām, PVO to atzīst par labu. Taču mērījumi Latvijas skolās parādīja, ka lielākajā daļā mācību telpu ogļskābās gāzes piesātinājums nodarbību laikā pārsniedz ieteicamo, bet 16% CO₂ norma ir pārsniegta pat divas reizes un vairāk. Savukārt laba gaisa kvalitāte ir vien deviņos procentos klašu, kurās veikti mērījumi.