Citskovskis piesardzīgi vērtē priekšgājēja Krieviņa plānu atlaist 7000 valsts pārvaldē strādājošo

Valsts kancelejas jaunais vadītājs Jānis Citskovskis visai piesardzīgi vērtē sava priekšgājēja Mārtiņa Krieviņa vadībā izstrādātā valsts pārvaldes reformu plāna mērķi atlaist līdz 7000 valsts pārvaldē strādājošo. Tas izriet no Citskovska teiktā intervijā Latvijas Radio.

Citskovskis par savu galveno uzdevumu Valsts kancelejas vadītāja amatā sauc reformas īstenošanu valsts pārvaldē. Tālab tiks turpināts darbs pie Krieviņa uzsāktas valsts pārvaldes reformas. 

"Mans redzējums ir, ka ir jāturpina darbs pie šī reformu plāna pilnveidošanas. Šim plānam ir jābūt reālistiskam un reāli ieviešamam," paziņoja Citskovskis.

Pēc viņa sacītā, pašlaik valsts pārvaldes reformu plānā trūkst "detalizācijas" attiecībā uz plānā paredzēto pasākumu ieviešanu.

"Plānā tika minēts, ka tiks atlaisti 7000 ierēdņu.

No vienas puses, ir ļoti labi, ka mums ir ambiciozi mērķi. Ambiciozi mērķi ir jāizvirza, bet jāsaprot arī ir, kā mēs tos realizējam," teica Citskovskis.

Valsts kancelejas vadītājs norādīja, ka reformu plāns attiecas uz valsts budžeta iestādēs strādājošajiem - kopumā 58 000 nodarbināto, tostarp ir 5000 karavīru, arī policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi. "Klasiskie" ierēdņi ir ap 11 000.

Ja izvirza "ambiciozo" mērķi atlaist 7000 valsts pārvaldē strādājošo, tad ir jābūt skaidrībai, uz kuriem valsts pārvaldē nodarbinātajiem šo samazinājumu attiecinās.

"Man nav bijis tāda detalizēta izvērtējuma," teica Citskovskis  un atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kā šo mērķi reāli var īstenot. 

"30% no tiem, ko mēs taisāmies reformēt, ir karavīri un amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm – policisti, ugunsdzēsēji.

Tad kas mums paliek? Faktiski katrs otrais ierēdnis ir jāatlaiž (..)," sprieda Valsts kancelejas vadītājs.

Valsts kancelejas vadītājs norādīja, ka viņš darbu pie valsts pārvaldes reformas plāno sākt, turpinot jau iesāktās lietas, piemēram, analizējot atbalsta funkcijas – grāmatvedību, personāla atlasi, iepirkumus. Šīs funkcijas varētu centralizēt un tādējādi ietaupīt resursus.

Tāpat, pēc Citskovska teiktā, būtu jāvērtē normatīvo aktu regulējums, iespējas mazināt birokrātisko slogu un apvienot radnieciskas valsts iestādes un funkcijas. 

"Tikai caur šo mēs varam nonākt pie reālas valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanas," uzskata Valsts kancelejas vadītājs.

Viņš norādīja, ka valsts pārvaldes reformas laikā tiks risināts arī atalgojuma jautājums –  lai valsts pārvaldē strādājošā alga sasniegtu 80% no atalgojuma, ko par līdzvērtīgu darbu saņem privātajā sektorā. 

Citskovskis atzina, ka pusotra gada laikā – līdz nākamās Saeimas vēlēšanām – valsts pārvaldes reformu, visticamāk, neizdosies īstenot, bet šajā laikā tai jāieliek pamati un ir jābūt uzsāktai.

Jau ziņots, ka Valsts kancelejas vadītāja amatu pametušais Krieviņš vēl valsts galvenā ierēdņa amatā paziņoja, ka tuvāko trīs gadu laikā valsts pārvaldi varētu samazināt par aptuveni 7%, tādējādi darbu varētu zaudēt 5000-7000 cilvēku. Tiesa, tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un to padotības iestādēs – vien ir ap 3000 brīvu vakanču.

Valsts pārvaldes reformu mērķis ir panākt, lai reformas rezultātā ietaupītā nauda tiktu novirzīta atalgojuma sistēmas sakārtošanai – lai atalgojums valsts sektorā būtu daudzmaz konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā.

8 komentāri
mmmm
Par cipariem. Kopumā valsts pārvaldē (skolas, slimnīcas, policija, armija, ugunsdzēsēji un 11000 ierēdņu) strādājot 58000 cilvēku. 7% no tiem ir 4060 cilvēku. Vai tajos 7000, ko saīsināšot, ir ieskaitītas tās 3000 vakances iekšā? Un tajos 58000 strādājošajos? Vai tie ir reālie cilvēki, neskaitot vakances? Kaut kas te nav kārtībā ar to aritmētiku...
Egils
Kas viņam cits atliek, ja reiz labvēlīgi izraudzīts...
root
Nu ja vidēji valsts pārvaldē ir 3 priekšnieki uz 5 strādājošiem darbiniekiem, tad jau ir kur tiekties, optimāla proporcija būtu 3 priekšnieki uz 4 strādājošajiem. :D
mmmm
Valsts pārvaldē priekšnieks ir amats, ko Jums negribētos ieņemt... Jo tam nāk līdzi atbildība par katru izteikto, un kur nu vēl arī uzrakstīto, vārdu.
Reāli
Ja var optimizēt skolas un slimnīcas, kāpēc lai neoptimizētu valsts pārvaldi. Komisks komentārs. Primkārt, skolas nevella nav optimizētas. Otrkārt, skolas un slimnīcas jau ir tās, dažiem laikam mistiskās, valsts pārvaldes daļa, turklāt, ļoti liela daļa.
janis
latviešu valsts pārvaldē milzīgs strādājošo deficīts, zemas algas , katastrofāls kompetences trūkums. ar latviešu valsti netiktu galā pat Brisele, cik tā vāja. Lai jaunajam censonim veicas.
būsim konsekventi
Ja var optimizēt skolas un slimnīcas, kāpēc lai neoptimizētu valsts pārvaldi.
Es
Skaidrs,lai tik ierēdņi sēž...
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti