Kad deputāti vēl pirms pāris nedēļām īpaši straujā tempā gāja cauri priekšlikumiem Kremļa propagandas mazināšanai, lai virzītu tos uz pirmo lasījumu, par daudziem izskanēja – šo sakārtosim pirms otrā lasījuma. Tagad tas tuvojas un diskusiju vēl joprojām ir ļoti daudz. Tik daudz, ka vairāku jautājumu skatīšanu deputāti lēma atlikt uz nākamo nedēļu, kuras beigās likumprojektu plānots apstiprināt jau otrajā lasījumā.
Kā zināms, uz pirmo lasījumu pēc garām diskusijām netika virzīts priekšlikums noteikt, ka TV operatoru pamatpakās vismaz 90% programmu jābūt veidotām kādā no Eiropas Savienības (ES) valodām. Nozare toreiz skaidroja, ka šādi pie skatītājiem nenonāktu tieši Kremļa propagandai alternatīvie, bet krietni mazāk populārie kanāli krievu valodā. Līdzīgi novērtēta arī priekšlikuma pārveidotā versija, kurā kanāliem krievu valodā plānots atvēlēt nedaudz vairāk vietas.
"Mazajās pakās vienalga paliktu situācija tāda, par ko runājām jau iepriekš, ka reitingu dēļ, visticamāk, paliktu tieši tie kanāli, kurus ir vēlme no šīm pakām izravēt," sacīja “Baltcom” valdes locekle Tīna Lūse. "Mēs diemžēl kā operatori nevaram nodarboties ar politiku, mums ir jāņem vērā, kādas intereses ir mūsu skatītājiem."
Tādēļ TV operatoru vietā apsver iespēju ierobežot kanālu piegādātājus, kas nereti nosaka, ka komplektā ar vienu TV programmu kabeļoperatoram obligāti jāpērk vēl virkne citu.
"Es domāju, ka šeit ir leģitīms mērķis, jo mēs taču esam ieinteresēti, lai mūsu sabiedrībai ir pēc iespējas daudzpusīgs skatījums," sacīja Saeimas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotības” frakcija).
KM savukārt norādīja uz tiesvedības risku saistībā ar pirmajā lasījumā jau apstiprināto priekšlikumu ļaut mediju uzraugam bez garām procedūrām lemt par kanāla slēgšanu, ja tas jau izdarīts kādā citā ES valstī.
"Mums ir indikācijas, ka jebkura novirze no tām procedūrām, ko Eiropas Komisija ir akceptējusi un arī uz kurām ir vērsusi dalībvalstu uzmanību vairākkārt, tas ir obligāti jāievēro, jebkura šāda novirze tiks uzskatīta par pārkāpumu," norādīja KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
"Varbūt patiešām labāk ir aizvērt un pēc tam tiesāties. Tas ļaunums ir kaut kā jānovērš," sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība).
NDK trešdien, 6.jūnijā, iepazinās ar KM vairākus gadus gatavoto Informatīvās telpas stiprināšanas plānu. Viens no tā punktiem – palielināt mediju uzrauga kapacitāti par 10 štata vietām. Kā uzsver kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), arī pie stingrā starptautiskā regulējuma, kas pieļauj kanālu slēgšanu tikai naida runas gadījumos, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu darīt vairāk.
"Jautājums, kādā veidā šo informāciju interpretē. Ir iespējams dezinformāciju arī interpretēt kā aicinājumu uz valsts varas gāšanu un naida kurināšanu, tāpēc ir ļoti svarīga šī cilvēku profesionalitāte. Es uzskatu, ka NEPLP vienkārši pietrūkst jaudīgu juristu, kas var jau esošās iespējas šobrīd izmantot," teica ministre.
Plāns paredz arī veidot platformu dezinformācijas atmaskošanai, kur kopīgi varētu darboties dažādu iestāžu, akadēmiskā sektora un arī mediju pārstāvji. Un pastiprināti izglītot sabiedrību. "Varbūt viena no atbildēm ir tomēr obligātais vēstures eksāmens skolā," piebilda ministre.
Lielākie līdzekļi nepieciešami apraides torņu būvniecībai pierobežā. Plāna īstenošanas izmaksas vēl nav apkopotas, bet jau nedēļas laikā par tā izpildi varētu lemt Ministru kabinets.
