Tā pirmdien medijiem pavēstīja būvkompānija „SBRE”. Tā norāda, ka jau trešdien aģentūra varētu apstiprināt būvkompānijas iesniegtos aprēķinus.
Patlaban turpinās ugunsgrēku seku novēršanas darbi. „Jebkurā gadījumā līdz tam turpinām neatliekamos avārijas sekas darbu likvidēšanas darbus – atbrīvojam no liekā mitruma, būvgružiem, kā arī pārsegumus no mitrā aizpildījuma (smiltīm), žāvējam telpas. Tāpat līdz pagaidu jumtam izbūvei nodrošinām svarīgākajās vietās lokālu aizsardzību pret nokrišņiem,” paziņojumā raksta „SBRE”.
Kompānija atgādina, ka nelaimē cietušajai Baltajai zālei jumta pārsegumu demontāžai un pagaidu jumta konstrukciju montāžai izmantos jaudīgu celtni. Esošās sienas tiks nostiprinātas un izbūvēta pagaidu jumta konstrukcija, līdzīga kā šobrīd ir izbūvēta Mākslas muzejā.
Svētku zālei - pagaidu jumta izbūvei tiks izmantotas esošās jumta konstrukcijas kas tiks pastiprinātas.
Par pils ugunsgrēka iemesliem lielāka skaidrība varētu būt pēc mēneša, bet kopējo zaudējumu aprēķināšana varētu prasīt pat vairākus mēnešus. „Pašlaik notiek ekspertīzes, divas paralēlas, ko veic lietuviešu kolēģi glābšanas dienestā, kuriem ir specializēta laboratorija, kā arī kriminālistikas laboratorija Valsts policijā. Mēs prognozējam, ka ne ātrāk kā mēneša laikā varētu būt šie slēdzieni. Cik lieli finansiāli zaudējumi nodarīti pilij, varētu būt zināms tikai pēc vairākiem mēnešiem, jo, pēc būvnieku pārstāves teiktā, tam nepieciešams plašāks ekspertu izpētes un aprēķinu darbs,” saka būvsabiedrības „SBRE” pārstāve Mārīte Straume.
Tur strādās ekspertu grupa, tai skaitā konstruktori, projektētāji, ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Kopā viņi izstrādās risinājumus ar projektu, un tikai pēc tam varēs veikt izmaksu aprēķinus. Tas nebūs tuvāko nedēļu un mēneša laikā.
Tikmēr valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ugunsgrēka postījumi kultūras piemineklī uzskatāmi par neatgriezeniskiem, jo identiski atjaunot nav iespējams. Baltās zāles griesti ir praktiski zuduši, saglabājušies tikai atsevišķi elementi. Dambis stāsta, ka cietušas arī baltās zāles sienas, svētku zālei iegruvuši griesti, pilnībā nopostīta jumta konstrukcija, bet par laimi uguns nav skārusi sūtņu zāli, kur ir tikai noliets ar ūdeni.
„Protams, ka visu var atjaunot, bet, ja mēs runājam par oriģinālo substanci, autentiskumu, tad tas būs jauns darinājums,” secina Dambis.
Ugunsnelaime Rīgas pilī likusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pievērsties citu valsts kultūras pieminekļu ugunsdrošības pārbaudei, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš. „Ļoti nopietni tagad analizējam. Tiek sagatavots apkārtraksts par to, ka līdz 1.septembrim tiks veikta kultūrvēsturisko pieminekļu atkārtota pārbaude,” saka Āboliņš.
Apdrošinātāji pašlaik no komentāriem atsakās, jo, kamēr nav zināmi ne aizdegšanās iemesli, ne zaudējumi apmēri, nevar pateikt, uz kuru polisi- būvdarbu vai pašas pils apdrošināšanu - attiecas zaudējumu segšana.
Ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī sākās 20.jūnija vakarā un tā dzēšanai bija nepieciešamas 16 stundas. Patlaban nav zināmi ugunsgrēka cēloņi. Būvnieki lēš, ka nelaime ir aizkavējusi pils rekonstrukciju par aptuveni pusgadu.
