Pēc viņa teiktā, informatīvais karš notiek visapkārt, ne tikai Latvijā, un šajā karā uzbrukumi apsteidz aizsardzību. Ar dažādu veidu dezinformāciju, meliem tiek mēģināts graut pašu būtiskāko – vērtību sistēmu, demokrātiju, vārda brīvību. Latvijas gadījumā tiek ietekmēta mūsu nacionālā pašapziņa un ticība sev.
Viņš gan atzina, ka manipulēšana ar sabiedrību notiek ne tikai no ārpuses, bet arī valsts iekšienē, un to varēja vērot, piemēram, nesen pirms 13.Saeimas vēlēšanām, kad cilvēkiem solītas neizpildāmas lietas.
"Ne tikai mūsu ārējie ienaidnieki ietekmē mūsu domāšanas veidu, mūsu pārliecību par nacionālo pašapziņu, bet arī mēs paši ik pa brīdim piemetam kādu malkas pagali šajā ļoti sarežģītajā ugunskurā," sacīja patriotisma fonda "Namejs" vadītājs.
Graube atzina, ka informatīvajā karā var cīnīties, veidojot domājošu un pilsoniski atbildīgu sabiedrību. Pilsoniskā atbildība jāsāk veidot jau no mazotnes, un to var darīt skolās paredzētajās aizsardzības mācības stundās. Arī obligātais dienests bruņotajos spēkos ir viens no pilsoniskas valsts būvēšanas principiem.
Graube gan norādīja, ka viņš ir pret obligāto militāro dienestu Latvijā, jo vispirms ir jāpabeidz iesāktais – jānokomplektē Zemessardze, rezervisti, piesaistot studentus un dažādu jomu speciālistus. "Šīs jomas ir būtiskākās. Ja mēs to būsim paveikuši, tad varēsim atgriezties pie obligātā militārā dienesta [jautājuma]," lēsa Graube.
Pēc viņa teiktā, cilvēki kļūst arvien vairāk atkarīgi no tehnoloģijām, un sabiedrības iesaiste valsts aizsardzībā ir viens no veidiem, kā var rekrutēt speciālistus. "Tā ir normāla pasaules prakse," lēsa bijušais NBS komandieris, uzsverot, ka vēlme un gatavība aizstāvēt savu valsti ir augstākais mērs, kā nomērīt atbildību pret savu valsti.
Runājot par Latvijas militārajām aizsardzības spējām, Graube sacīja:
Latvijas gadījumā joprojām var runāt par minimālām valsts pašaizsardzības spējam. Pēdējos gados situācija gan uzlabojas, taču iepriekšējo 25 gadu mājasdarbus nevar paveikt tik īsā periodā. Tiesa, Latvija ir uz pareizā ceļa, teica bijušais NBS komandieris.
Viņš novēlēja nākamajai valdībai un aizsardzības ministram nemēģināt mainīt līdzšinējos plānus aizsardzības jomā, kā arī nemēģināt aizsardzībai atvēlētos līdzekļus novirzīt citām jomām. Iepriekš, mainoties politiskajai vadībai un ministriem, bija vērojami centieni mainīt plānus aizsardzības jomā.
"Tā bija viena no mūsu lielākajām problēmām visus šos attīstības gadus, ka katrs [ministrs] nāca ar kaut kādu jaunu ideju, kas tagad ir jādara. Lūk, šeit ir plāns, pieturamies pie tā. Punkts viens. Punkts divi - nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka aizsardzības budžets tiek izmantots citu tautsaimniecības problēmu risināšanā," piebilda Graube.
