'Saistībā ar valsts drošību jāraugās ne tikai uz militāro aizsardzību, bet arī citiem jautājumiem. Piemēram, karā Ukrainā redzama ugunsdzēsības dienesta un veselības aprūpes sistēmas milzīgā nozīme. “Mēs varētu runāt par valsts dienestu tieši šīm struktūrām,” sacīja Zeibots.
Savukārt attiecībā uz militāro drošību viņš uzsvēra, ka Latvija ir kolektīvās aizsardzības sistēmā un obligātais dienests nepalielina militārās spējas, bet gan nodrošina ilgtermiņa rezerves. Turklāt obligātais dienests dārgi izmaksā.
Tāpat viņš pauda bažas par to, ka ārzemēs dzīvojošie Latvijas tautieši varētu atteikties no Latvijas pilsonības obligātā dienesta dēļ.
Komentējot obligāto dienestu Igaunijā un Lietuvā, Zeibots norādīja, ka Latviju nevar uzskatīt par vājo punktu. Igaunija pārņēmusi Somijas tradicionālo pieeju.
Tikmēr Lietuvā bija grūtības ar rekrutēšanu profesionālajā dienestā. “Un viņi nonāca situācijā, kad vairs nevarēja nokomplektēt savus bruņotos spēkus,” zināja teikt Zeibots.
Savukārt Latvijā šādas problēmas nebija nostiprinātas rekrutēšanas sistēmas dēļ. Un pašlaik tā labi nodrošina rekrutēšanu Zemessardzē, uz ko arī būtu jāliek uzsvars.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.
