Bibliotekāri neizpratnē – kā pildīt DP ieteikumus teroristu atmaskošanai

Bibliotēkas ir neizpratnē, kā izpildīt Drošības policijas (DP) aicinājumu bibliotekāriem ziņot par aizdomīgiem apmeklētājiem, kuri interesējas par islāmu vai vēro vardarbīgus video internetā. Bibliotēku padome vēlas klātienē tikties ar DP, lai saņemtu skaidrojumu.

Lai gan tiek prognozēts, ka Latvijā terorisma līmenis arī turpmāk saglabāsies zems, tomēr arī Latvija specdienesti ir ievērojuši atsevišķas personas, kas atbalsta radikālā islāma idejas un aktivitātes.

Drošības policija vēlas, lai bibliotekāri pievērstu uzmanību tam, ja cilvēki bibliotēkās iegūst ar to saistīto informāciju.

“Mēs pilnībā to atbalstām, taču ir jāņem vērā dažas fundamentālas bibliotēku darbības nianses, kas kaut kādā mērā varētu kavēt šo ieteikumu vērā ņemšanu…” atzina Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita norādīja, ka bibliotēku darbiniekiem “vajadzētu saprast un ar Drošības policiju pārrunāt, kā mēs varam rīkoties, protams, ievērojot valsts drošības intereses, bet tai pašā laikā nepārkāpjot Bibliotēku likumu, kur ir noteikta lasītāju interešu konfidencialitāte”.

“Jo tas ir bibliotekāru ētikas viens no stūrakmeņiem,” piebilda Šmita.

Viņa arī atzina, ka savā praksē nav redzējusi kādu, kurš izskatās pēc terorista.

Bet Drošības policija grib, lai bibliotekāri sekotu, kurš pastiprināti interesējas par islāmu. Piemēram, internetā skatās vardarbīgas ainas ar tā sauktās “Islāma valsts” jeb “Daīš” īstenotiem noziegumiem – nāvessodu, ainas ar galvas nociršanu, lasa teroristu propagandas materiālus vai instrukcijas par to, kā pašiem veikt terora aktus.

Tāpat DP vēlas, lai bibliotēkas piefiksē, vai kāds atklāti pauž atbalstu teroristiskām organizācijām vai varbūt nēsā pie apģērba attiecīgu logotipu, un lai bibliotekāri ziņotu par to Drošības policijai.

Tāds paziņojums bibliotēkām nācis kā pārsteigums, jo neviens drošības policists pirms tam ar bibliotekāriem neesot ticies, lai izskaidrotu, kas un kā darāms.

Pagaidām bibliotekāri no Drošības policijas mājaslapas ir izdrukājuši sev veltītās rekomendācijas, par kuru esamību uzzinājuši no mediju ziņām. Tāda komunikācija radījusi apjukumu.

“Šajā nopietnajā situācijā man negribas būt ciniskai, bet es teiktu, ka es neiedomājos, ka Zaķīšu pagasta bibliotekārs savu darba dienu sāk ar Drošības policijas mājaslapas apmeklēšanu…” sacīja Šmita.

Neviens no uzrunātajiem bibliotekāriem gan nesaka, ka nevēlas palīdzēt atklāt teroristus. Taču bibliotekāri nevēlas, lai Drošības policijas redzeslokā nonāk cilvēki, kuri uz bibliotēku nākuši, piemēram, iegūt zināšanas par islāmu.

“Mēs nevērtējam, ko cilvēks lasa, ko viņš pēta, kas viņu interesē. Jo tās motivācijas, kāpēc apmeklē bibliotēku, ir visdažādākās,” norādīja Augusts Zilberts.

Tai pašā laikā, piemēram, Rīgas Centrālajā bibliotēkā atcerējās vismaz pāris gadījumus, kad, izmantojot sev pieejamos datus, bibliotekāri ir palīdzējuši atklāt kriminālpārkāpumus. To var izdarīt, izpētot konkrētā cilvēka lasīšanas vēsturi, arī internetā un arī tad, ja lasītājs ir to izdzēsis.

Rīgas Centrālās bibliotēkas nodaļas vadītāja Gunta Ozola stāstīja, ka “katru cilvēku, kas atnāk, mēs reģistrējam, viņš tiek reģistrēts pie konkrēta datora konkrētā laikā”. “To mēs varam pārbaudīt mūsu datu bāzē, un viņš ir iegājis attiecīgajā mājaslapā, ko viņš ir meklējis ar mūsu IP adresi,” sacīja Ozola.

Bet kur ir robeža, aiz kuras bibliotekāram par kādu ir jāziņo drošības iestādēm, tas pagaidām ir jautājums, uz kuru atbildes tiek gaidītas no Drošības policijas.

2 komentāri
V.a. S.a.
Bibliotekāriem izskaidroju, lai nebūtu neizpratne. Ir jāziņo par tiem cilvēkiem, kuri ņem tādas grāmatas kā "Terorisms iesācējiem", "Trīs soļi kā pagatavot bumbu", "Islāms un es".
Anonīms lietotājs 18482
Tieša tā rodas ziņotāji, kuru kartītes pēc varas maiņas atrod čekas maisos.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti