“Ja mēs runātu par obligāto veselības apdrošināšanu, tā būtu tikai valsts. Esmu kategoriski pret to, ka to varētu atdot privātai firmai,” norādīja ministrs.
Lai rastu finansējumu šādai sistēmai, esot iespējami divi varianti. Pirmkārt, būtu nepieciešami līdzekļi no sociālā budžeta. “Vai nu mums ir jānotic, ka būs iespējams nākamos piecus gadus katru gadu 100-120 miljonus novirzīt veselībai no nodokļiem,” saka Belēvičs.
Otrs variants būtu pārskatīt nodokļu sistēmu: “Ja šobrīd no savas kabatas [piemaksā] pat vairāk nekā 500 miljonus [pie tā], ko valsts atvēl, cilvēki, kad viņi ir slimi... Šo principu varētu aizstāt ar citu principu, ka maksā strādājošie veselie un darba devēji par viņiem katru mēnesi noteiktu un apdrošinās slimības gadījumā.”
Izvērtēt risinājumu, kuru varētu ieviest, būs speciālās darba grupas uzdevums, kura līdz šim gan vēl nav vēl ne reizi sanākusi. Belēvičs pauda, ka pie šī jautājuma sāks strādāt līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu.
Ministrs gan atzīst, ka no sociālā budžeta nebūs iespējams pilnībā finansēt šādu sistēmu: “Sistēma būs jaukta, iespējams. No sociālā budžeta… es esmu runājis ar Ašeradena kungu un Straujumas kundzi – tad runa būtu tikai par simt miljoniem. Un ar simt miljoniem nevar aizstāt tos 500-600 miljonus, ko cilvēki izloka no kabatas, kad ir slimi.”
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis pauda pārliecību, ka obligātā veselības apdrošināšana noteikti nozīmēs papildu darbaspēka nodokļus.
