Ar mērķi izlīdzināt slodzi starp tiesām un uzlabot tiesu darbu efektivitāti ir sākta tiesu teritoriālā reforma. To jau piedzīvojušas tiesas Latgales reģionā, kā arī ir apvienotas dažas Rīgas tiesas.
Reformas īstenotāji, Tieslietu ministrijas, uzskata, ka tā ir attaisnojusies. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina sacīja, ka vairākās tiesās ir izlīdzinājusies tiesnešu darba slodze.
Taču galvenās bažas, reformu īstenojot, ir par tiesu pieejamību sabiedrībai. Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane kolēģiem Tieslietu padomē, kurā pirmdien spriests par reformas tālāko virzību, izteica uztraukumu par tiesu pieejamību.
„Pašlaik ir diezgan grūti izvērtēt, vai nebūs ietekmēta pieejamība tiesai. Pieņemsim, ja Aizkrauklē būs tikai krimināllietas, Dobelē tikai civillietas, piemēram, tad tā pieejamība cilvēkiem, manuprāt, var būt apgrūtināta,” šaubas pauda Freimane.
Kolēģei piekrita arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs. Viņš reformai pēc būtības piekrīt. Tomēr Bičkovičs uzsvēra, ka tai ir jābūt skaidrai arī sabiedrībai. Cilvēkiem nav svarīgi, kā tiesas turpmāk sauksies, bet gan kur tās atradīsies.
„Ja cilvēkam Daugavpilī vajag civilstrīdu atrisināt, viņam teiks, atvainojiet, mēs šādas lietas neskatām, brauciet uz Rēzekni,” piemēru minēja Bičkovičs.
Lietu piekritību nosaka pēc prasības pieteicēja vai atbildētāja dzīvesvietas, vietas, kur noticis noziegums. Reforma šo kārtību var sašķobīt. Bičkovičs arī norādīja, ka nule tiesas ir pārgājušas uz tīro tiesu sistēmu, kad rajona tiesas skata lietas pirmajā instancē, apgabaltiesas izskata apelācijas sūdzības, bet senāts ir galīgā instance. Teritoriālā reforma situāciju iedzīvotājiem atkal var sarežģīt.
Reformas autore Kucina skaidroja, ka cilvēks joprojām varēs vērsties tajā tiesā, kas viņam ir tuvāka dzīvesvietai vai darbam. Taču pastāv iespēja, ka Balvos dzīvojošajam, iesniedzot prasību tuvākajā tiesā, tomēr var nākties doties uz tiesu Daugavpilī. Tieslietu ministrijas pārstāve gan tur problēmu nesaskata.
„Galvenais, kas ir, saņemt pavēsti, kurā norādīts, kur, cikos šis pieteikums tiks izskatīts. Kā mēs zinām, uzreiz un tagad tiesas sēdes netiek nozīmētas, līdz ar to būs pietiekami daudz laika sagatavoties un nodrošināt iespējamo transportu. Mēs esam runājusi ar Latgali, kā tagad būs, ka Daugavpilī mums ir krimināllietas, ka cilvēki nokļūs no Zilupes. Bet nokļūst!” mierināja Kucina.
Bažas par tiesu pieejamību Tieslietu padomes dalībniekiem izteica arī Satversmes tiesas vadītāja Ineta Ziemele. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībā pārāk maz tiek skaidrot par reformas ieguvumiem.
„Es ceru, ka kopumā šī sistēma būs saprotama arī Latvijas iedzīvotājiem. No tā necietīs pieejam tiesai. Tas jums, mums ir noteikti jāizskaidro un jāpasaka,” uzsvēra Ziemele.
Problēmas reforma sagādā arī prokuratūrai, atzīst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
„Ir bijušas situācijas, kad viena konkrēta reģiona prokuroriem vienā dienā jābūt divās dažādās tiesās. Skaidrs, ka viens brauc ar savu privāto transportu, un mēs kompensējam izdevumus,” stāstīja Kalnmeiers.
Viņš sacīja, kamēr reforma ir skārusi tikai vienu reģionu, prokuratūra tiek galā. Kad būs reformētas visas Latvijas tiesas, tad prokuratūrai vajadzēs papildu līdzekļus.
Reformas pirmās piedzīvoja tiesas Latgalē. Latgales apgabaltiesas vadītājs Andris Strauts neslēpj, ka tās dēļ situācijas mēdz būt dažādas.
„Jā, tiešām ir bijušas tādas situācijas, kad kaut kas atved apsūdzēto uz tiesu. Tāpat liecinieki. Ja pie mums autobuss iet varbūt divas reizes nedēļā, bet tiesa ir citā dienā, nu tad cilvēki samet naudiņu kādam kaimiņam, kuram ir mašīna, un viņš viņus atved uz tiesu. Mēs cenšamies apmaksāt ceļa izdevumus, izdevumus par benzīnu,” stāstīja Strauts.
Taču tiesā tiek galā, piemēram, izmantojot videokonferences iespējas. Strauts sacīja, tiesu vadītāji nav piesieti saviem kabinetiem, bet izvērtē situāciju un, ja vajadzīgs, dodas uz to pulsētu, kur izdevīgāk konkrēto tiesu skatīt.
„Mēs bijām pirmie, kas iesaistījās eksperimentā, un, ja šis eksperiments neattaisnotos, tad droši vien tā reforma valstī nenotiktu,” sprieda Strauts.
Tieslietu padome, pēc vairāku stundu diskusijām, nolēma to turpināt, reformējot tiesa arī pārējos Latvijas reģionos. Tā noslēgsies nākamā gada nogalē.
